Jūnijs 8., 2015
| 14:58
|
Comments:
ai, nu sūds par pasauli, pa lielam, nu tb ja mēs pieņemam, ka pastāv objektīva korelācija starp kreativitāti/mentālām problēmām, tad sūdīgi būs neatkarīgi no tā, cik laba&ērta ir pasaule, jo tu jau tāpat būsi the odd thing out.
nu tb man personiski (pieņemot, ka es varu sevi ielinkot pie kreatīvām personībām, vismaz ar mazo burtu) pasaule/sabiedrība lielākoties ir bijušas pārsteidzoši labas un ērtas, bet tas jau man netraucē periodiski nobrukt (katrā ziņā pārāk periodiski, lai tas būtu komfortabli), un sūda psih* palīdz tikai atrast jaunākus un kreatīvākus veidus, kā nobrukt. (Taisnības labad jāatzīst, ka tam es viņu arī izmantoju, un pa lielam tāds bija mans uzstādījums jau pirmajā sesijā ^^)
Dabiski, ka mēs nevaram izdarīt visu, bet mēs varam izdarīt kaut ko - pareizajā virzienā. Vissvarīgāk ir tikt vaļā no briesmīgā uzstādījuma ``lai viņš ir tāds, kā visi`` un viņu nelauzt. Ja viņš ir kreilis vai ar disociatīvu identitāti vai ne-tā-seksuāls vai vnk ar kaut kādiem saviem paradumiem un preferencēm. Tas ir ja viņš jau tā ir mentālā riska zonā un tad viņu vēl baksta - nav labi. Bet nu okej, šitas pa lielam domājams/ cerams cilvēkiem jau ir darāpojis.
ā, nu vot šitais moments gan nav darāpojis, nē. pa lielam ir radošie cilvēki, kas ar šito dīlo, permanenti pārejot otrā pusē - t.i., visi zina, ka tas ļautiņš ir psihs, un attiecīgi arī (ne)komunicē -, bet, ja es gribu saglabāt kaut kādas racionalitātes un paškontroles elementus, tad, protams, seko vai nu pieklājīgs lūgums censties tādai būt vienmēr (kas varētu būt izveicams, bet tad droši vien būtu jāatsakās no cutting-edge lietām), vai arī, labākajā gadījumā, "es komunicēšu tikai ar tām tevis daļām, kas man ir tīkamas" (kas patiesībā ir fine)
(lai gan vispār tā ir tāda ne-problēma, ajmīn tos cilvēkus, kas mēdz dīlot ar manām galvas problēmām, nesaņemot par to 30 EUR/h, varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. pat uz gatera strādnieka rokas ;))
uz acetona peroksīda cienītāja rokas pirkstiem :)
also, ja nopietni, tas ir jautājums par supportu. To, kas nolaižas vulkāna krāterī, mēs pieturam aiz trosēm. Par to, kas strādā ar minētajām sprāgstvielām, apkārtējie vismaz ir lietas kursā un gatavībā, ja nu kas. To, kas savā galvā strādā ar trakām idejām un mentāliem stāvokļiem, vismaz respektē.
I have been really lucky most of the time.
Es pieņemu, ka turpmākai garīgajai stabilitātei vajadzētu koncentrēties uz brīnumaino "I have been really lucky" (par ko es esmu ļoti, ļoti pateicīga), nevis "most of the time". & kaut kā censties nenorakstīt potenciālos troses turētājus par to, ka dažkārt cilvēks izšķirošajā brīdī ir aizgājis uzpīpēt/pačurāt/dīlot ar savu dzīvi, nevis veltījis visu savu laiku manai lieliskajai personai, khhh. |
|
|