Taada nejeedziiba! kad es beidzot kaut ko gribeeju ierakstiit nejeedziigajos draugos, sis neema un pakaaraas, bet labi, ka veel ir klabs, peedeejais salmins pie kaa piekerties, kad nesaprotamos interneta visesulos pazuud viss, tikai ne youtube un mans daargais klabs.
gribeeju saakt ar to, ka tagad dzeru kaut kaadu Aldii tiiklaa iegaadaatu vaacu viinu, ko dzeru no puslitriigas Ikea granovkas, kas razhota Russia´a, klausos Bauhaus un Klaus Nomi un grasos tiit ciigu, bet ne vairs...to es tagad atlieku, jo veel kaadu laicinu paskriceleeshu. galvenais, kas man bija uz sirds, ir izklaastaams pavisam skaidros vaardos: ir visaadi laiki un negaisi muuzikas izveeles zinaa un saskaree ar cilveekiem un sirds degsmeem, bet vienmeer, kad ir drankiigi un viss jau ir izsmelts, Bauhaus un Siouxsie ir muuzika, kas nekad nepievil. es zinu, ka veel naakamaas neskaitaamaas desmitgades es nodoshos vairaak vai mazaak nekvalitatiivas muuzikas klausiishanai, bet tad, kad es gribeeshu atpuusties ne tikai no shiis muuzikas, bet arii visas pasaules, es klausiishos tikai shiis divas grupas un veel plus vai miinus triis citas (the Cure, Joy Division un Dead Can dance). taa ir tik neaprakstaama maajas sajuuta, kad brauc zem Berliines neskaidrajaam debesiim, kad dibens mirkst nolijushajaa velluka seedeklii un veel braukt uz kojaam ir ku di, bet tev ir atskanotaajs uz kura... (taa, es ieleeju veel, granovka nemanaami, bet paldies dievam tukshojas, jo citaadaak atbrauks Imants, kas izlaks paareejo...)..es uzlieku Siouxsie "Kaleidoscope" un traucos pa Kanta iela taa it kaa brauktu uz ilgi neredzeetajaam maajaam...nu jaa, varbuut taapeec es tagad dzeru viinu...un veel man shodien drankiigi gaaja Instituutaa. Piekaapu pie 243. numura durviim, mekleeju atsleegu un atjeedzos, ka Nichts, jo neesmu uzvilcis pareizaas biskes..(oi, blaaviens, muuzika vairs neiet.) v.v.sakot nobumbuleeju seezhot biblioteekaa pie interneta un mekleejot info par darbu un erinnerungsorte. viss, nekam nederiigaa diena1 es tevi tagad izdzershu! Tu man esi apnikusi!