Tur aiz loga zvaigznes krīt
nevienam neko nevajag
Konspektiivs paarskats par veestures objektivitaati. 
18th-Apr-2009 01:56 pm
Vakar, domaajot par to, kas ir veesture un kas to ietekmee, nospriedu, ka veesture ir atkariiga no laika gara, bet sodien es saprotu, ka tas ir savaa zinaa absurds, liidz kam mani var novest sis meeginaajums ar viena termina paliidziibu izskaidrot citu terminu. Citaadaak izsakoties tas buutu rinka dancis jeb apburtais loks, kuraa es nonaaktu, ja es veestures intensifikaaciju, ja taa var teikt, izskaidrotu ar laika gara intensifikaaciju. Taapec sodien esmu paardomaajis un nonaacis pie izveerstaaka veida atzinaam.
1. Taa kaa pasaules veestures virziiba ir lineaara un dziivojot saadi buuveetaa pasaulee cilveeces veesture nevareeja muuziigi atrasties klejotaaju tautas staavoklii, tad cilveeces veesture ar laiku saaka ieguut sabiezinaataakas kraasas. Buutiibaa no siis domas izriet jau zinaamaa lieta - jo tuvaak muusdienaam, jo vairaak avotu, jo dzilaak pagaatnee - jo mazaak. Bet vai mazaak objektivitaates?
2. katraa cilveeces veestures posmaa, vai tas buutu anoniimais x gads pr. Kr, vai labaak zinaamais 1147. un 1789.g. veestures objektivitaate ir nemainiigi liela, t.i., laika gaitaa nepieaug geometriskaa vai matemaatiskaa progresijaa, jo nekas tik loti nedeterminee veestures objektivitaates iespeejas visos laikos kaa cilveeks pats. No taa, ka aciimredzami cilveeces veestures peetnieciibas tehnologijas un paneemieni progresee, nevar izvilkt secinaajumu, ka muusdienaas veestures peetnieciiba ir kluvusi objektiivaaka kaa veel nekad. Zinaamaa meeraa taa, protams, var spriest, bet ir dazi ´bet´, kas seit ir jaamin:
a) objektivitaate progresee raugoties no katras jaunas paaudzes skatu punkta, jo cilveeki izdomaa ar vien jaunas un jaunas rafineetas pieejas kaa objektiivi analizeet veestures avotu, kameer avota laikabiedram, viss bija skaidrs no pirmaa skatiena.
b) protams, sis ir ideaalistisks skatiijums uz veestures objektiivu peetnieciibu, jo arii veesturnieks var iebilst, proti, sim laikabiedram truukst tik nepeiciesamaa attaalinaataa skatiijuma. Taatad kaa Detlef Henning saka, veesturniekam veesture ir jaauzluuko gan pietuvinot, gan attaalinot to.
3. Veesturnieks vienmeer atrodas ´pa vidu´ starp pagaatni un savu laiku - jo laik cik progresiivas buutu peetnieciibas formas, ar pagaatnes lieciibaam ir taapat kaa izzuudosajiem un nevienam taa arii neiepaziitajiem muuzha mezhu iemiitniekiem. Ja nepaveicas, no jaunajaam lieciibaam paari palicis tikai skelets.
Rezumee: veesturnieks pagaatni nevar iedziit, jo negribot kaut kaada zinaa tiks zaudeeta saskare ar reaalo pagaatnee vai savaa laikaa. veestures peetnieciiba nekluust objektiivaaka un taapeec arii nav gluzi pareizi saciits, ka no veestures kluudaam maacaas. Veesture atkaartojaas un par to noteikti nav jaatbild veesturniekiem! Veesturnieks atbild naakotnes priekshaa un vina kluudas vienmeer ir labojamas. Veestures paarintepretaacijai ir jaabuut nemitiigai un taa ir viens no galvenajiem prieksnoteikumiem veseliigas naacijas un politiskaas vides izveides procesaa.
Comments 
18th-Apr-2009 03:37 pm
par to pēdējo teikumu tev 100% taisnība! bet pārējā ziņā - kā tāds sapratīgs uzeris vispār ir nonācis pie bezjēdzīga vārdus saviebojuma "objektīva vēsture"? vēsture taču nav reprezetācija, bet interpretācija, dŗīzāk līdzīga dzejai, nevis matemātikai.
18th-Apr-2009 03:53 pm - Gruuti
jaa, par to interpretaaciju tev pilniibaa piekristu jebkursh veesturnieks. Objektiiva veesture - taisniiba, sis vaardu savienojums ir visnotal pretruniigs, viens vaards izsleedz otru, bet ne par to sajaa gadiijumaa ir runa. Svariigi, ka veestures peetnieciibaa tiesi objektivitaates centieni ir tie, kas virza peetnieciibu un it kaa lauj tai buut patiesaakai. Nodeeveejot sos mekleejumus par interpretaaciju, tiktu it kaa nonicinaats galvenais meerkis, kas staav zem objektiivaas veestures - patiesiiba.
18th-Apr-2009 04:03 pm
Starp citu, sis ir paaraak sasteigts darbins, lai es vareetu atbildeet par katru savu teikumu un bez tam, es labi zinu, ka ja man buutu dots vairaak laika, es lietas veel vairaak sarezgiitu un kaa jukusais neskaitaamas reizes paspeetu apgaazt savus uzskatus.
18th-Apr-2009 04:38 pm
tas veselīgi.
patiesību ar vēsturnieka darbu saistīt gan man škiet pilnīgs lol, jo patiesība ir vēsturiski nosacīta. sanāk tautoloģija - vēsture ir vēsturiski nosacīta:)
man ļoti patīk vēsture (gandrīz aizgāju to studēt) kā interesants literatūras paveids ar aizraujošu metodoloģiju, bet ļoti biedē, kā tā tiek zem "patiesības" vārda izmantota politiskajās ideoloģijās.
tādēļ drīzāk teiktu, ka vēturnieka mērķis ir nevis patiesība, bet godprātība - tādā nozīmē, ka apzināties savu uzskatu vēsturisko nosacītību no vienas puses un censties vienmēr sekot visticamākajai (avotiem atbilstošākajai) vēstures faktu interpretācijai no otras puses, tas ir - netaisīt apzinātus ideoloģiskus savāstījumus.
btw, tikko izlasīju, ka vēsturei kā akadēmiskai disciplīnai nākamgad paliks apaļi 200 gadi :)
This page was loaded Dec 18th 2025, 2:16 pm GMT.