mans darba ritms ieklemmējies. Kāds man uzlicis ragus. Uz nezināmu laiku. Diemžēl manā situācijā aktuāls ir tikai nākotnes laiks, tāpēc, lūdzu atdodiet man iepriekšejo pusstundu, bet vēl labāk arī laiku no 6:00, kad iespējams pirmo reizi, bet iespējams n-to reizi iezvanījās modinātājzvans un es ņēmu un visu sap..u. Jāgaida. Būs jāgaida. gaidas ir tikpat sāpīgas kā galvassāpes.
Sāpju un miega dimensiju laiks un plašumi izslēdz brīvu rīcības un analīzes spēju. Ja sāp - lai sāp, ja jāgaida - tad jāgaida, ko tur lieki vēl cepties? Bet tomēr - vai uzgaidāmajam laikam arī ir modinātājs? vai es varu atrasties uzgaidāmā laika transā, kas labi, ja ilgst vienas piecas minūtes, bet tur tajā, aizrobežu relitātē paģēr no manis Odiseja cienīgus 15 mūža gadus? man vajadzētu laiku transplantētāju, donors būtu es pats, operātors būtu es pats un visu šo procesu gaitu uzmanītu - es pats. Kāds sevišķi gudrs cilvēks man teiks: nu kas tur liels?! vai tad tevi laiku pa laikam dežavū un tie paši sapņi neapciemo? Es: nu jā, apciemo, bet, saki, kāpēc mani citi sauc par žīdu un arābu? Kāds: A kas, vai tad tas nav ģēnija cienīg?! ģēniji nav antisemīti. Olimpa dievi sen jau vienojušies - Hitlers un Musolīni nav ģēniji. galu galā Tu, hlodvig, ko tu izvēlies - profāna dzīvi vai ģēnija dzīvi!? Tu gribi visu darīt tikai ar labo roku? Es: Pss, protams, ka ģēnija. Kāds: tad lūdzu, lai no šīs pašas dienas Tu juktu prātā. tagad vari strādāt!