Maybe*

gudrāks par vakaru. un ņemot vērā, ka naktī pārstrādājas visa informācija, rīta postiem vajadzētu būt visjēdzīgākajiem. bet viss, ko es varu no rīta pateikt, ir sūdzības par miega trūkumu pus7 no rīta un to, ka ārā jau ir par aukstu. vēl tikai pāris dienas un es atkal būšu atpakaļ savā turbo dienas ritmā, kad man nepietiks laika nekam un nevienam. tikai dzirnām. un laikam jau tā pat ir labāk. būšu kačoks un viss chill. cerams.

es vienkārši varētu nošauties par to, cik sūdīgi gulēju. stulbais Klāvs. jebal, ar 3h miega ir par maz.

Tikko sāku muļķoties ar franču valodas izrunu un pa visu istabu klausījos, kā kaut kāda datorizēta Alise no Francijas izrunā visu, ko es viņai lieku. to sauc par augstskolu, es atvainojos. un pēdējās divas dienas es esmu nosēdējusi pie pc mācoties un drukājot savu pirmo praktisko darbu tūrisma un viesmīlības lekcijai. jopcik. teiksim tā, īpaši daudz man datoru vairs negribas redzēt. man gribas redzēt savu aktrisi, kura iekritusi paukošanās nodarbībās, savu vislabāko horoskopa māsu pasaulē, ar kuru var vārtīties pa zemi kopā, savu mazo itāļu draudzenīti, ar kuru var sprandas lauzt un savu topošo modes dizaineri (valentino dabūs pa pakaļu). jāa, es jūtos kaut kā jokaini. un mamma un tētis tikko, piemēram, atbrauca no andrejsalas ar lielu bakardi pudeli, piparmētrām, ledus maisu un sprite pudeli. tas nozīmē MOJITO TIME!!! vīii! šitas jau man patīk pavisam labi, haha. ok, es eju nokrist zemē, jo es jau 2.dienu sēžu pie datora.

Emīls vakar teica: "ja man nebūtu draudzene, es Tevi koļītu". un es protams sāku smieties. ko uz šito vispār var atbildēt?
lai vai kāa. Kārļa teātris bija izcils.

es šodien redzēju Artūru. ceļi notrīcēja, bet klāt nepiegāju un viņš mani arī laikam nepamanīja nemaz.
un ja arī pieietu, diez ko tad es teiktu? piedod, ka es kā maita uzvedos? piedod, ka pametu Tevi tad, kad Tev mani visvairāk vajadzēja? pride and prejudice.

Marta vakar mani daļēji izglāba, kas ir ļoti labi. No viņas patiesība skan patīkamāk un ticamāk.
Teiksim tā, situācija, kurā cietēji ir divi cilvēki NO DIVIEM un abi divi ir padarīti par muļķiem. Nu ko, es esmu vairāk vērta, tāpēc es apsolu, ka šis būs pēdējais posts šajā tēmā. Lai gan nē, neapsolu gan vēl. vienvārdsakot - man patīk mana augstskola un šobrīd viss tur ir diezgan lieliski. īpaši franču valoda. vuhū!

filled with nothing.

ēeeu, man apnika vislaik sev žēloties. kāpēc man nevaicas, es nezinu, bet es zinu to, ka man tas ir jau līdz kaklam.

 

( ttgsjadsaleidlhl )

Ir 7:34 2dienas rītā un es dzeru savu rīta kafiju. Jēziņ, kādi laiki pienākuši.
ps. 1.iespaids ir neizdzēšams. nu tad here we go - tūliņ es ieiešu jaunā ellē, kamēr viena ir beigusies, atstājot gredzenu man uz pirksta. un ar vārdu elle es nedomāju to, ka tur iet slikti, nepavisam ne.

Man te vajadzēja nedaudz parunāties.

 

( Ar sevi, piedodiet. )

Es vakar redzēju sapnī Artūru. Es saņēmu viņa roku un visu laiku skatījos apkārt baidoties, ka kāds var ieraudzīt. Ko tieši tas nozīmē, es nezinu.

pie velna, stulbi sanāk. nav vēl bijusi iespēja paraudāt par visu, bet laikam jau nav par ko. nēnu ir, par visu. par to, ka man nekad nespīd laime. man vismaz prieks, ka citiem ir.

 

 Jāņa ballīte bija viena no vasaras visizcilākajām, tas bija tik jauki. es biju ar savām meitenēm un daudziem foršiem cilvēkiem, kuri ļāva neko nedomāt. thank God! un jāa..man sāp sirsniņa.

tas nav nopietni, tas, kas notiek manā zemapziņā. atkal kaut kādi hujovie sapņi - Klāvs vs Artūrs un es pa vidu. tad vēl lēkšana ūdenī, milāna, Ilze, skola, Līga, pazudušas mantas utt.

man vajag mieru.

atkal ir tā sirreālā sajūta, kad saprotu, ka vasara tūliņ beigsies un no rīta būs kaut kādā jobanā laikā jāceļas. tieši tāpēc es šobrīd maksimāli cenšos darīt neko.
man negribas skolu. nēnu gribas, bet es gribu brīvību. mimimimimīiiiiii!!

Jāņem visu mierīgāk. Es laikam pārāk ilgi vienkārši esmu dzīvojusi bailēs un stresā. Pat tagad grūti atiet.
Es nesaprotu, kāpēc ir tā, ka tikai ar vienu no bijušajiem es varu normāli komunicēt. Pārējie taisa huiņas. Bet varbūt tā ir mana vaina?

Vakar diezgan ilgi norunāju ar Emīlu. Viņš man daudz stāstīja par saviem dzīves plāniem un LV glābšanas misijām, kas likās tiešām saprātīgi un patiesi teikumi. Kad rodas kaut mazākais entuziasms kaut ko te glābt, tas jobanais krievu kroplis a.k.a. Rīgas mērs, izdomājis, ka jāpārtrauc apkopt Oskara Kalpaka piemineklis, bet tajā pašā laikā iztērēs 4reiz vairāk līdzekļu, lai sapkoptu un atjaunotu visu ap un par PUŠKINA PIEMINEKLI! Teikšu godīgi, kaut to lohu kāds..
zb, ko var Latviju gremdēt. āāāāāaaaaa!!!!!
ps. dejas ar meietenēm dara savu - sāp spranda. kopš Elziņas laikam tā nebija bijis. :)

Sit vai mani nost, bet tur noteikti ir runa par mazu meiteni, kurai aizgājis ciet no mazās māsas pieskatīšanas un tagad viņa sāk lietot visa veida smagās narkotikas.

bet nu labs, jāa. :D

tagad es esmu pilntiesīgs students, bez jebkādas mācību maksas un sapratnes par to, kur manā skolā atrodas kaut vai tualete. tas būs jocīgi. nezinu, tad jau manīs, kas būs.

baumanis, strazdiņa un drēska laikam taisa kādu afēru pret mani. stulbie depresīvie emo, cik var piepisties man.

bet lai vai kā - es joprojām iekšēji metu kūleņus un 3kāršo salto. welcome to the good life.

solāriju, sarkano nagu laku, salātlapas, zaļo tēju, Kalniņu, cigareti un vēl veselu vasaru priekšā. Un jā, rolling stones.

Pica 3:00, meitenes trepjutelpā 7:00, kuras ar plaukstu aizspiedušas mutes, lai nebūtu jāsmejas pa visu māju, rokas, mājsaimniece, mazā jaukā meitene, rumkoliņa, rumba, trilleris, smaids, bembis, stulbs un vēl stulbāks, daudz zaļās tējas attīrīšanās kūrei, 36h, nedēļa, Inga, Šablīts, vecpilsētas tour gide, karuselis, sedziņas, 19:00. vāāaaaks, es taču ..!!!!

Maija, beidz smaidīt kā maza muļķe.

kas to lai zina, kā ir un kā būs.
es klausos Frenku Sinatru un visu dienu smejos. man tik daudz kas ir vēl jāmācās no šīs dzīves.
sen neesmu jutusies tā, kā tagad. tā, kā jūtos pēdējās dienās. tāds apmulsums, apjukums un prieks.

varbūt vieglāk ir neko nedomāt, tikai ļauties. nav labāku rītu par tiem, kad pamosties kādam blakām.
es nospraužu sev tagad robežas no pagātnes un nākotnes. ir tikai tagadne un es/mēs tagad. kas būs tālāk, tas arī būs.

es tagad labprāt uzvilktu kādu kleitiņu, smalkas papēžu kurpes, glāzi vīna un šautu ārā kaut kur uz kaut kurieni darīt kaut ko.
man nav nevienam jāatskaitās. man pieder laiks.

Elviss, Lielupe, saule, kuteris, Klāvs, Liene, smaidi - tas ir tas, kas manu dzīvi tagad atkal sāk darīt gaišāku un tādu, ka pašai bail no sevis paliek.

viss ir.