Šovakar sex and the city bija vispamācošākā sērija. Vai arī es vienkārši ķeru no sava dzīves visu, ko tā piedāvā. Pat seriālus.
- vīrieši mēdz aiziet neko nepaskaidrojot. (jājā?!)
- paskaidrojot vīrietis izrāda kaut mazāko cieņu pret kopā piedzīvoto. Mhh, bēdīgi.
Un tas viss tikai tāpēc, ka pirms tam vienmēr es biju tā, kas visu pārtrauc. Lai gan nēe, mēs jau neesam šķīrušies vēl. Un vispār tās ir otrās attiecības šogad, kad viss beidzas/nebeidzas nekā. Un visā kopumā ņemot, sāpīgi. Es nezinu, kam tajā visā es biju tā pieķērusies -cilvēkam vai tam, kāda es varu būt, kad esmu ar viņu,- bet tā vairs nav. Un man ir tāda pretīga tukšuma sajūta.
Un jāa, rīt ir skola. Skola, kurā es nezinu neko, pazīstu aptuveni neko un tā. ņemot vērā, ka no hanzas es 12 gadus nebiju izkāpusi ne soli. Huj.
un tagad arī Fredijs man sāka pareizi dziedāt. Bļin, es vairs nevaru. man jau paliek grūti priecāties par citiem, ja man pašai par savu dzīvi (es domāju tieši konkrētās jomās) gribas vienkārši vemt. Ja vienīgais, ko es protu ir ballēties, tad kur tas der?!
feeling: |
 ? |
my music: |
glasvegas/queen |