Maybe*

Mēs ar Mārci esam bēdu brāļi. abi jau smejamies viens par otra nebūšanām. tas kaut kā ļoti palīdz, ka ir plecs, uz kura var ne tikai atbalstīties, bet zināt, ka viņš ir tāds pats kā es.
es šodien lekcijā sēdēju un ļoti tālu atkal aizdomājos. es jau biju to pārstājusi darīt. un kad es biju ar šīm domām par visiem 100% inficējusi savas smadzenes NO JAUNA, tad es atkal vairs nevaru paskatīties ne uz vienu puisi, kā pievilcīgu; redzu tikai trūkumus. uff.

is world that we live in
I feel myself get tired.

 

nesen es atbildēju pati sev uz visstulbāko jautājumu:

-kur ir visi smukie, lieliskie, perfektie puiši?

-pie citām meitenēm.

šorīt man pohuj, bet ne vakar, ne rīt tā vairs nebūs un nebija. man vajag aizbraukt prom. vienai. uz Londonu, tikai un vienīgi.

un te nu viņš pēkšņi atsūta pavisam nevainīgu sms. man pat bail iedomāties, kas notiks, kad satiksimies.

 

( ps. )

es vienkārši varētu nošauties par to, cik sūdīgi gulēju. stulbais Klāvs. jebal, ar 3h miega ir par maz.

filled with nothing.

ēeeu, man apnika vislaik sev žēloties. kāpēc man nevaicas, es nezinu, bet es zinu to, ka man tas ir jau līdz kaklam.

 

( ttgsjadsaleidlhl )

Man te vajadzēja nedaudz parunāties.

 

( Ar sevi, piedodiet. )

tas nav nopietni, tas, kas notiek manā zemapziņā. atkal kaut kādi hujovie sapņi - Klāvs vs Artūrs un es pa vidu. tad vēl lēkšana ūdenī, milāna, Ilze, skola, Līga, pazudušas mantas utt.

man vajag mieru.

Jāņem visu mierīgāk. Es laikam pārāk ilgi vienkārši esmu dzīvojusi bailēs un stresā. Pat tagad grūti atiet.
Es nesaprotu, kāpēc ir tā, ka tikai ar vienu no bijušajiem es varu normāli komunicēt. Pārējie taisa huiņas. Bet varbūt tā ir mana vaina?

solāriju, sarkano nagu laku, salātlapas, zaļo tēju, Kalniņu, cigareti un vēl veselu vasaru priekšā. Un jā, rolling stones.

I remember you, of course I do, but I don't recall how many times we've been though Our little game, that always ends the same, with you sad and me far away. And every time I repeat the line that the fault's not mine and I wasn't unkind, But the worst part is that I've got nothing else to say.

 

tikai no Tava skatu punkta jālasa. un es varētu atrast vēl miljons dziesmu.

 

( hidden )

Sapņi mani beidz nost:

• atkal Strazdiņa
• Mobijs, kuram es saku, ka viņa uzstāšanās Positivusā bija vienkārši lieliska
• ar Ilzi peldam tumšā ezerā, kuram neredz apakšu
• sēžu kempingā un saņemu sms, ka Kalvīša kompānija ir pie mentiem, jo viņus saņēma ciet
• man rokā atkal ir mans rozā telefons

šis vēl nebija nekas. viss, kas bijis iepriekš ir tik biedējoši reāls, ka es nezinu, ko man domāt. tie nav sapņi, tā ir paralēlā dzīve. uff.

Tā nu lūk ir, ir 2009. gada 7.jūlijs.
Diena, kad pirms 2 gadiem viss sākās. Kā es jūtos? Sasodīti apjukusi.

zb tā ipoda liste man.

Viss kā uz kraujas maliņas - te šupojos uz priekšu, te atpakaļ.
Man patīk būt kādam svarīgai, man patīk, ka manis dēļ notiek lielas lietas, bet sevi es ienīstu kā nevienu, man ir tik pretīgi skatīties uz sevi spogulī.
Ir lietas, kas nemainās.

Sāp galva. Tāda sajūta, ka tūliņ uzsprāgs. Pārāk ilgi nogulēju un pārāk daudz domas galvā. Vakarnakt es biju tā, kas cīnījās ar dēmoniem. Un es redzēju visu laiku visbriesmīgāko sapni savā mūžā. Un atkal pamodos raudot. Tas, kāds ārā ir laiks, perfekti atspoguļo manas šī rīta sajūtas. Ir nekā - ir vēsi, ir drūmi, ir hujova. Vienvārdsakot - tiešām ir nekā. Mammma vakar man iedeva grāmatu 'sievietes, kuras mīl par daudz' sakot, ka tur ir par manu dzīvi. Un visu laiku velk uz asarām tagad. Un kāpēc? Es nezinu.
Es ne-zi-nu.

..tikai diemžēl mani ir pārāk viegli aizkaitināt.

 

( aizkaitinājums. )

Tā haizivju ballīte man ir uzlikusi lāstu, visu laiku tikai kaut kāds disko tuc-tuc skan. un nejau es to izvēlos, bet ITUNES!! smieklīgais, haha.
vakar nebija labi, šodien ir labāk, rīt būs vēl cita diena. Un rīt ir vēstures eksāmens.

Gribasspēks nekad nav bijusi mana stiprā puse un tagad tas ir tas, kas man visvairāk ir vajadzīgs. Es dzīvotu harmoniski un mierīgi, bet man neļauj, mani vislaik rausta un baksta, es tad nevaru būt tāda, kā es jūtos! Es nesaprotu, kāpēc cilvēki nevar pieņemt, ka es esmu tāda, kāda esmu, ka no manis nekādus pasaules mīlestības izvirdumus nekad, NEKAD nesagaidīs. Kur ir loģika?
Un vēlviens loģikas zudums ir veselības jomā - jo mazāk es dejoju, jo vairāk man sāp mugura. ēeem, KO?? nopietni, es šorīt knapi piecēlos no gultas un tagad ellīgi sāp labā kāja. Bet nu neko darīt, es izdomāju, ka ar šodienu sākot nevienam vairs nesūdzēšos par savām veselības nebūšanā, jo tā, kā var redzēt, visiem tikai ir sliktāk. Nu tad neko. Ja jau es esmu mazohiste, tad lai iet tas visās manas dzīves jomās. hujakš.

Yes, it's just the second night
But I would break backsides for you
Yes, I know you're the jealous type
'Cause I'm cursed with second sight so.

šīs dziesmas rindiņas man tikko ne no kā ieskanējās galvā. nevar jau pārmest, viena no vislabākajām dziesmām ar vislabākajiem vārdiem.
bet kopumā skatoties uz visu no visādiem viedokļiem..rīt jāvāc mantas ārā no skolas. Tagad ir tāda nostaļģija, ka nezinu, kur lai liekas. es zinu, ka biju savas skolas patriote, jo man tur piesaistīja viss. Un tagad tiešām ir VISS. again and again.
vajag cigareti.

Ir pus8 7dienā un es tikai tagad sāku kaut ko darīt skolas labā.
Bet ziniet, man ir tik ļoti vienalga, ka pašai bail paliek. Ir tikai vairs 1 diena, kad censties. Ir tikai vairs 4 dienas, kad būt kopā ar klasi. Es zinu, ka apzināšos situāciju tikai tad, kad man viņu vairs nebūs.
ai ai ai.
dažreiz 6:00 no rīta var būt ļoti patīkami. :)