Maybe*

kas to lai zina, kā ir un kā būs.
es klausos Frenku Sinatru un visu dienu smejos. man tik daudz kas ir vēl jāmācās no šīs dzīves.
sen neesmu jutusies tā, kā tagad. tā, kā jūtos pēdējās dienās. tāds apmulsums, apjukums un prieks.

varbūt vieglāk ir neko nedomāt, tikai ļauties. nav labāku rītu par tiem, kad pamosties kādam blakām.
es nospraužu sev tagad robežas no pagātnes un nākotnes. ir tikai tagadne un es/mēs tagad. kas būs tālāk, tas arī būs.

es tagad labprāt uzvilktu kādu kleitiņu, smalkas papēžu kurpes, glāzi vīna un šautu ārā kaut kur uz kaut kurieni darīt kaut ko.
man nav nevienam jāatskaitās. man pieder laiks.