Maybe*

ēeu, man tagad gribētos raudot skriet pa brīvības ielu, jo kā gan es varu te dzīvot, ja man nav brīvības? tad nejau vecais, labais -ielas ir, brīvības nav.-
bļeģ. bļēeeģ.

No laimes nelaimē. Cik īsa gan ir tā robeža, kad acis var spīdēt un skraidīt apkārt kā saēdusies paradīzes ābolīšus, līdz tam, lai tas viss nomāktu tik ļoti, ka gribas rokas nolaist līdz zemei un, acis nepaceļot, izslīdēt cauri pasaulei. Tā lai neviens neredz, neviens najautā, neviens neievēro. Cik ļoti es šobrīd ienīstu sevi. Ja es sistu pa boksa maisu, es uz tā uzliktu savu bildi. Lai nožēlojamie cieš un mokās.

Dažas meitenes būtu gatavas uz visu, lai viņām pie kājām nokrīt vesels bars ar puišiem. tik daudz, ka vari dažiem fak jū sejā iebāzt, kad paliek par traku un neciešamu. bet es nezinu, vai manā gadījumā tas ir tik labi. mani pielūdz un saka, ka nav gana labi man. es tač neesmu nekāda princese. es arī mīlu un man arī patīk. un man arī ir mīnusi. kāpēc tā ir, ka vienā brīdī ir visi un tad pēkšņi - neviens. kāpēc es nevaru nokartot visu tik vienkārši. lai ko es arī nebūtu teikusi pirms tam un tā..es esmu iemīlējusies. atkal no jauna.
here with you it's perfect. it's all i ever wanted. tik ļoti patiesība.

[maija smaida. artūrs arī.]

Kāpēc naktīs visas lietas, vietas un notikumi izskatās tik daudz nekaitīgāki, labāki un vienkāršāki? Varbūt tad vienkārši vajag dzīvot naktī, kad viss ir kārtībā un vienīgā problēma ir doma, kur palikt pa nakti un kā līdz turienei nokļūt? (kas reāli nav nekāda problēma)

You exploded in my heart. kad es vienreiz sajutīšos īpaša?

cilvēki runā, ka nav nekā svarīgāka par veselību. ja nav veselības, bez maz vai, nav nekā. veselību es jau pazaudēju pirms gada, bet man ir diezgan daudz kā.

KĀPĒC es vienmēr čakarējos ar visiem, kāpēc es neesmu vienkārša un kāpēc citi nav vienkārši?! man vajag to piepūšamo izsitamo cilvēku no alan deko.

kāpēc katru reizi skatoties sex and the city uz Eidenu, es atceros Mārci un man viss iekšā apmetās riņķī un es nevaru viņu aizmirst kādu laiku? kāpēc tam stulbajam septembrim bija jāpienāk?!

5dienas ir vienas vienīgas ballītes, 6dienas ir vienas vienīgas lāpīšanās, 7dienas ir vienkārša atsēdēšana. ņemot vērā to, ka 5diena nav brīvdiena..brīvdienas nav manas laimīgās dienas.

Vakar vecrīgā smagi piekauts Edgars Masaļskis. Lieki piebilst, ka viņš bija mans ex-mīļākais hokejists un man pat ir hokeja krekls Maija Masaļska, kuru man draugi uzdāvināja uz ēeem..15 dz.d. laikam? sen. :D
lieta tāda, ka tā ir šīs dienas sliktā ziņa un viņš bija atzīst par vērtīgāko spēlētāju. sūdu būšana.

Neveiksminieku dienas turpinās - es tikko sev uz baltas pidžammiņas uzmetu tumši lillā nagu laku un pēc tiem, pie reizes, apgāzu acetona pudeli gandrīz uz klaviatūras. Manas sex and the city sērijas nebūt nekačājas, man rīt nebūs mašīnas, taču pirmās 2 stundas ir algebras, mans saidkiks un mājās un es tajā jobanajā iestādē mirstu nost, man jau kādu nedēļu sāp kakls un es jūtos nedaudz švaki, 3dien netieku uz basketbolu, jo ir atkal treniņš un kaut kāda joga, vēl pie tam, es šonakt ilgi neaizmigšu, tātad, rīt nevarēšu piecelties un, Dievs pasarg, nokavēšu, man ir apnikusi mana pleijliste, bet nav no kuriens izraut jaunas dziesmas.
You're young until you're not, you love until you don't, you try until you can't, you laugh until you cry, you cry until you laugh. Tā tas ir, un tā tam būs būt. man nekad nekam nebūs būt.
es eju ielēkt upē.

Es tur neko nevaru darīt, tie stiprā dzimuma pārstāvji vienkārši vijās cauri manai dzīvei visu laiku un nedod man mieru!

 

( Yesterday. And forever. )