Es neticēju, ka tas par nākamo tikšanos tikai jūnijā varētu būt patiesība. Es neticēju, ka viņš vairs nezvanīs un nenāks tur, kur esmu es. Nav jau tā, ka es būtu tur samīlējusies vai kā..nēnu labi. Varbūt tā ir. Bet lai vai kā, mans love of my life atkal parādījās. viņš tā reizi 3-6 mēnešos parādās manā dzīvē. Ūu, jestri. Izskatījās tik labi, kā nekad agrāk un tagad man bija tā sajūta un doma (neej prom, kaut šitas moments nebeigtos), kad viņš man stāv pretī un runā ar mani. Bēet, chill. Es būšu piezemēta. Es nezinu, vai ir vērts gaidīt, nu, lai nav tā, ka es te kaut ko gaidu, bet viņam jau 8 citas pie sāna. Es nezinu, ES ATKAL NEZINU. Robertam taisnība, es nekad neko nesaprotu un tagad jau arī nezinu. Un tas jau arī tikai pālī man saka, ka mani mīl. Haha. Kā citrons pie alkohola - šotiņš bez tā nav iedomājams. Es esmu citrons, šajā gadījumā. Alkohols ir mani piedzērušies draugi/vīrieši/uc. dabas mātes brīnumi.
Tagad vairs nav tā, šorīt pus5 citas domas bija galvā, bet tās jau aizmirsās tagad.
Man viss ir apnicis. VISS.
Nah?
feeling: |
 slikts |
my music: |
coldplay - yellow |