|
|
Wednesday, June 11th, 2014
| |
9:06 pm
|
Zinu, ka visticamāk būs nožēla, bet vai tam kāds svars, viss pazūd un izgaist tāpat.
Man patīk pļautas zāles smarža, un tavs apskāviens, skūpsts kas apreibina un liek aizmirst visu, ar Tevi ir viegli un jautri, nekas nav nopietni un jūtos tik brīvi un vienkārši, tik žēl, ka nekas vairāk arī mani neinteresē, vismaz labi, ka Tev jau ir meitene.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, June 5th, 2014
| |
6:49 pm
|
|
jau trešā šļirce redzēta mētājamies ejot uz vilcienu un dažādās vietās. Pretīgi.....un neizskatās pat pēc bīstama rajona
|
|
(comment on this)
|
| Friday, May 30th, 2014
| |
2:51 pm
|
Many opposites are not nearly as different as they first appear. For example, as Nobel Peace Prize winner Elie Wiesel observed, the opposite of love is not hate, but indifference; for at a minimum, to love or hate someone is to have intense emotions toward them.[2.] We see how the similarities between love and hate often outweigh the differences when one is transformed into the other, a phenomenon that literature—from Gilgamesh to Shakespeare to Harlequin Romances—has exploited and explored for millennia.
The psychological proximity of love and hate is part of the hard-wiring of the human psyche. Dan Gilbert explains, in his book Stumbling on Happiness, that the same neurocircuitry and neurochemistry trigge red in response to stressful events (“flight or fight”) are also trigge red in response to sexual arousal.[3.] As a result, when we are stressed in the presence of a person we find sexuallyattractive, we have a tough time telling what we are responding to: are our passions inflamed (hate ) because of a stressor, or are we aroused (love) because of the attractive person ? In the 1994 movie Speed starring Keanu Reeves and Sandra Bullock, Bullock’s character, Annie Porter, appeals to this possible confusion when she notes, upon finding herself in the hero’s arms after several near-death experiences, that “relationships that start under intense circumstances, they never last .”
Call it an “emotional paradox”: two very different dispositions—loving and hating—can have far more in common with each other than a seemingly intermediate state.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, May 29th, 2014
| |
8:46 pm
|
|
Man ir viss ko Tu varēji priekš manis vēlēties, tomēr es turpinu skriet nemaz nezinot kurp. Gadi iet ar vien straujāk, nespēju attapties, kur pazūd tie? Es gribu skriet, tikai nezinu kurp, es gribu kliegt, tikai nezinu uz ko, es gribu raudāt, tikai nezinu par ko. Esmu no cilvēkiem, kas tā pa īstam neprot izlemt, šaubas, pārdomas, neizlēmība, ja es būtu pie stūres, es nostātos ceļa vidū no apmulsuma par visiem iespējamiem virzieniem...., pastum, pasaki priekšā, es izmisīgi lūdzu, bet laiks tikšķ un tikšķ uz priekšu, nepielūdzams, vienaldzīgs par visu un visiem, un cilvēki arī skrien, vai tikšu maz līdzi? Vai mani kāds gaidīs? Bet Izvēle tik un tā nav veikta, uz diez vai maz tiks, bet laiks iet uz priekšu un tad pēkšņi par vēlu. Kā gan var zināt droši?
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, May 27th, 2014
| |
10:21 pm
|
|
iet dienas un es jūdzos nost, lēnām, vienkārši un neatgriezeniski
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, May 1st, 2014
| |
2:34 pm
|
Man brīžiem liekas, ka kāds ar mani spēlē Sims spēli, dzīve liekas nereāla, tā vien šķiet, ka kaut ko plānot nav jēgas, jo viss vienmēr tik dīvaini sakrīt un sanāk beigās pats no sevis, un es it kā neticu sakritībām, it kā neticu, bet vienmēr notiek tik dīvainas lietas, ka grūti nedomāt par kaut kādu augstāku spēku darbību. Dievs var būt nē, bet ka es varētu būt daļa no stulbas SIMS līdzīgas videospēles man tiešām brīžiem šķiet.
p.s pēdējā mēneša laikā sanācis vilcienā dabūt vairāk kontroles nekā pēdējo 5 gadu laikā, kaut kāds reids vai?
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, April 19th, 2014
| |
5:40 pm
|
|
Praktiski visa diena nogulēta un tik ļoti negribas neko darīt, bet vajag un mēģinu saņemties. Vakardiena Rīgā no paša rīta līdz šodienas rītam, nekad neko tādu vēl nebiju darījusi, vienmēr raizes par pēdējo vilcienu un šoreiz tik ļoti negribējās braukt mājās, ka nospļāvos un paliku Rīgā līdz rītam, bija jauki un Andrejsala 3 naktī arī ir ļoti skaista. Bet tagad....jātiek galā ar darbu tik ļoti, ļoti negribu.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, April 1st, 2014
| |
10:29 pm
|
|
es esmu idiote, pilnīga un totāla idiote un brīžiem domāju, ka es neesmu nemaz cilvēks, kaut kāds dīvains radījums cilvēka ķermenī...
|
|
(3 comments | comment on this)
|
| Thursday, March 27th, 2014
| |
10:21 pm
|
|
ļoti gara un skaista diena, viena diena bezdarbnieces statusā un pilnībā izbaudīju, labākā draudzene paņēma atvaļinājuma dienu un pavadījām to kopā, ļoti satraukusies par rītdienu, bet būs ok, zinu, ka visu varu, bet protams satraukums no nezināmā. Šodien, ejot uz vilcienu redzēju ķirzaciņu, un pirmais tauriņš, raibs un praktiski uzlidoja man virsū, brīdi apjukusi skatījos kā tas plivinās man centimetra atālumā no sejas, tik jauki. Man patīka pavasaris
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, March 26th, 2014
| |
6:04 pm
|
|
Esmu tik laimīga, šodien pēdējā darba diena bija, ar piektdienu sāku gaitas jaunā vietā, ceru, ka viss būs labi, ir neliels uztraukums, bet tai pat laikā esmu priecīga un zinu, ka viss būs labi. :) Un pirmoreiz pa ilgiem laikiem šķiet, ka man beidzot ir nauda, tā ir tik neizsakāmi laba sajūta. Dzīvē varbūt nav galvenā, bet bez tās nu gan ir čābīgi.
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, March 22nd, 2014
| |
11:05 pm
|
esmu dīvains cilvēks, kā nākas, ka katram čigānam no manis izdodas izspiest naudu un ne nu gluži centos, what the fuck is wrong with me, jau aizejot sevi lamāju, tiešām, kas pie visiem jodiem man kaiš? Katru reizi solos, ka nekad, nekad vairs un atkal turpinās.
Trešdien pēdējā darbadiena, un piektdien sāku gaitas jaunajā darba vietā. Smieklīgi, ka visu laiku tik ļoti vēlējos.....labi, vēlos joprojām, bet tāds neliels satraukums, darbs atbildīgs, un šobrīd satraucos, vai nepaņēmu vairāk nekā varu norīt. Galvenais jānomierinās, un jādara viss pēc labākās sirdsapziņas, neesmu es gudra, bet varu būt ļoti apņēmīga, ja ir vajadzība. Šodien satiku savu konkurenti vistiešākajā ziņā, bijusī kursa biedrene, kura strādā precīzi tajā pašā amatā, konkurējošā un līdzvērtīgā uzņēmumā. Smieklīgi šķita, kad uzzināju, ka viņa ir pārvākusies uz rajonu, kurā es uzaugu un kur vēl joprojām dzīvo mana ģimene un praktiski pretējā mājā.
atkal runājos ar doku, mēģinu pārāk neko negaidīt zinu, ka nav jēgas, lai gan bija viena noruna, šai sakarā un domāšu tikai, kad redzēšu savu rozi, bet kā draugs viņš ir labs, ir interesanti un viņš ir viens no tiem nedaudzajiem (konkrēti šobrīd diviem) cilvēkiem, kam varu stāstīt ko vēlos un man nav kauns būt man pašai. Nezinu, dīvaini laikam šo teikt par cilvēku ar ko esi bijis kopā, bet viņā ir kaut kas.....brāļveidīgs, vai vismaz radniecīgs, ko neprotu izskaidrot un, ja esmu patiesa, tā īsti nesaprotu un nezinu vai maz īpaši gribu, vnk viņš ir mans neatkarīgi no tā ar ko viņš vai es tajā laikā tiekos, puiši nāk un aiziet, draugs paliek. Ar kaspo jau labs laiks kopš izšķiros, godīgi laimīgākā diena manā mūžā, šobrīd nesaprotu ar kuru galu domāju, vienīgais, ka viņš bija glīts, vismaz pēc izskata konkrēti manas gaumes puisis, bet raksturiņš neko sev. šobrīd laikam labāk ievērot mieru, tikt galā ar darbu un jaunajiem pienākumiem, nez, varbūt atkal vasarā ko pameklēšu, bet šobrīd īsti vientuļa nejūtos un ir labi.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, March 18th, 2014
| |
6:37 pm
|
|
kārtējās analīzes, kārtējie ārsti, vēl viens ceturtdien, apnicis. Beidzot vismaz atklājās ilgstošās temperatūras iemesls, kaut kāds Epšteina-barra vīruss, un tā īsti izārstēt to gluži nevar, dzelzs neceļas, lai gan reāļi nav nekādu asins zudumu, neviens neko nezin,tik entie un entie testi atka un atkal, pieriebies, jūtos normāli, labāk nekā visu pagājušopusgadu, ja nekko normāļu atrast nevar, lai paliek, apnicis. Bet no labajām ziņām, ir atrast jauns darbs, tiešām labs, kuru jāsāk ar marta beigām, un šobrīd intervijas citā līdzvērtīgā uzņēmumā un iespējas skatīties kur būs labāk un izvēlēties.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, March 17th, 2014
| |
9:42 pm
|
|
atkal čakarē smadzenes, pieriebies, viss - pietiek, lai visi iet ieskrieties. Un priecīgus Ziemassvētkus :)
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, February 2nd, 2014
| |
8:04 pm
|
|
jauki, divās dienās iztērēt praktiski visu algu un tagad divas nedēļas kārtīgi sažņaugt jostu. Bet nu ko darīt, visi galvenie maksājumi mēneša sākumā iekrīt. Un kārtējo reizi viens kretīns piekāš, ah tā vien šķiet ka xy hromosomu nēsātājiem ar atmiņu un atbildības sajūtu izteikti švaki.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, January 30th, 2014
| |
6:50 am
|
|
dienās kā šī es atdotu savu dvēseli trīskārtīgi, par teleportācijas ierīci uz darbu, bet sola, ka pēc sajūtām šī esot trakākā un nākamnedēļ būs beidzot labāk.....vāja cerība, bet šobrīd...kāpēc tumšie spēki nedzird manu izmisuma pilno lūgumu.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, January 23rd, 2014
| |
7:45 pm
|
|
Rīt ultrasonogrāfija un atkal raustos, kas ir tik stulbi, jo rezultātus tāpat uzzināšu 3. februārī kad pieraksts pie ārsta, tā ka.... rītdienai toč nav ko baidīties, šķiet, ka dzelzs preparāti palīdzēja, reiboņi praktiski vairs nav un pēkšņi šķiet ka ir tik daudz enerģijas, varētu vēl tikt galā ar to pretīgo spiešanu un nepārtraukto temperatūru un būtu super. Ah, vajag pamācīties grāmatvedībai, rīt nebūs laika
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, January 21st, 2014
| |
5:33 am
|
|
Drausmas, šobrīd ceru, ka neviens nenāks atpakaļ, jo ar inča mātišķišanos viņi var uz vilcienu arī nepaspēt un nākamais pēc stundas un tad jau labāk nākt atpakaļ pie manis, domāju vai jēga iet atpakaļ gulēt. Tipa mierīgi pasēdēs un no rīta ātri prom, tā kā man agri uz darbu un šim uz autoostu jābūt 7.00 no rīta. Iedzērām, papļāpājām, pati aizgāju gulēt ap 12 apsolot, ka ap 5 pamodināšu lai vai kas, naktī ap 2.30 tie ieskrien guļamistabā incis atlūž gultā, Kristaps arī kaut ko skraida brīžiem iekšā, bet beigāš pazūd uz otru istabu un pēc izslēgtās gaismas šķiet, ka guļ tur, kur bija jau plānots. Ņjā....not really. Ienāku viņu modināt pēc Inča, vis izmētāts, grīda pilnībā novemta, cigarete izsmēķēta mētājas un šis sēž sakņupis fonā skanot kaut kādam mūzikas video un var redzēt, ka nav gulējis. Ceru, ka paspēja uz vilcienu, ok vajadzētu jau būt piezvanīšu un ja ir - eju vēl pusstundiņu pagulēt - super viņa atstāja telefonu guļamistabā, nu neko paziņošu draugos, cerams šodien atdošu vakarā, ja viņa būs spējīga to savākt un eju pagulēt, istabu jau pa lielai daļai sakārtoju, vismaz pudeles prom un grīda uzslaucīta un pavēdināts arī drusku, lai gan laikam vajadzētu vairāk, bet šajā salā vairs nevaru.
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, January 19th, 2014
| |
8:11 pm
|
|
Skaista mierīga, laiskuma pilna diena, šādi varētu ikdienas, un negribas nekādu darbu rīt. Piektdien (beidzot!) parakstīju to stulbo līgumu par pāreju uz otru nodaļu, algas pieaugums: 33 santīmi uz noapaļošanas uz pilnu summu eiro rēķina, tas nekas ka vēl vasarā tika runāts, ka no Janvāra pārskatīšot algu, toreiz pieklājīgā formā pateicu, ka lai cik ļoti patiktu darbs, diemžēl alga ir pārāk zema, un man jādomā arī par sevi un kaut ko tādu, un toreiz toreiz apsolīja palielinājumu, zinu, ka galvenā problēma, ka sāku šeit darbu par minimālo, toreiz biju paliksi bez darba un vajadzēja iziet praksi, skolas piedāvātajās nemaksātu, bet pilnīgi bez algas izdzīvot nevarētu, bet bez prakses nepabeigtu skolu un to arī jāiziet piemērotā un programmai atbilstošā vietā, kuru, protams, tev garantē - bet bez atalgojuma - tātad rodas jauka dilemma: nobeigties badā vai nepabeigt skolu. Protams, līgums atkal uz citas darbinieces dekrēta laiku, un tādas kura jau kādu laiciņu ir prom, bet šis man ir tiešām vienaldzīgs, es tikšu vietā ko tik ļoti vēlos, un tikmēr mierīgi mācos un dzīvoju un nevienam neko nesaku, apriebusies sen jau visa šī čakarēšana un muļķošanās, tā pat jau sen neizraisa dusmas, bet drīzāk dažkārt vieglu smīnu, citreiz nelielu nogurumu taču roku rokā ar pilnīgu vienaldzību. Rīt ciemiņi, draudzene paliks pa nakti ar draugu no dānijas (latvitis) kurš atbraucis, sounds fun.
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, January 15th, 2014
| |
9:00 pm
|
|
Pirmā diena pēc atvaļinājuma, bija pat tīri jauka, protams, jaunajā nodaļā tiek visvecākais dators un printeris, pusi dienas pavadīju zvanot IT risinot problēmas ar e-pastu un mēģinot nomazgāt telefona klausuli, kas bija apklāta ar kaut ko ļoti lipīgu, protams, ka par līgumu arī vēl nav nekādas ziņas, bet tas šeit ir tik pierasti, domāju vai ir kāda vieta, kur personāldaļa prot arī strādāt? Arī otra Agnese strādā citu darbu, citā nodaļā uz citiem nosacījumiem jau divas nedēļas bez nēkādiem parakstītiem grozījumiem līgumā, un manā gadījumā neko nevar izlemt jau divus mēnešus. Un dīvaini viss šis mani galīgi nesatrauc, ne pa īstam, ne tā kā tas satrauktu kādreiz, varbūt jo zinu, ka nepalikšu ilgi tāpat vairs, tikai jāizdzīvo vēl līdz pavasarim. Vismaz bija jauki, kad nebija jāskrien līdz galīgai nesamaņai visu dienu, iepriekšējā nodaļā visu laiku darīju visu pēc iespējas ātrāk, līdz atmaksājās ar to, ka ar laiku skriet lai visu paspētu termiņos vajadzēja tā, ka tualetes apmeklējums jau varēja izraisīt grūtības visu paspēt, un tur it kā aizvietoju citu meiteni, kura ir dekrētā, dabūju papildus pienākumus, kuri viņai nebija bijuši, un ar vien mazāku laiku atvēlētu paveicamajiem darbiem, bija dīvaini šodien ieiet atpakaļ un redzēt tos nenormālākos papīra kalnus, kas tur sakrājušos, dzirdēt mazo Agnesi sūdzamies par to ka visu nevar paspēt, un izjust atvieglojumu, ka tās vairs nav manas nervu sāpes. Šoreiz strādāšu mierīgi un savu mācību šeit esmu dabūjusi, nekad vairs nekādas skriešanas, ja redz, ka vari to izdarīt, nodzīs līdz nervu sabrukumam un tik un tā prasīs ātrāk un labāk un reāli nekādu ieguvumu pats no tā nedabūsi, un nav šī vieta tā vērta. Šobrīd lasu pasakas, izrādās Grimmkem savāktas ir daudz, daudz vairāk nekā būtu domājusi, un liela daļa nezināmas man, no 3 februāra pierakstījos Mičiganas universitāts rīkotajam literatūras kursam online rezīmā un pirmais atzīmēts, kā Grimma pasaku analīze un šobrīd Project Gutenberg atradu VISU viņu savākto pasaku apkopojumu, lurš pie tam ir tulkots pieturoties pie oriģināla bez mūsu bērnu pasaku grāmatu "izskaistinājumiem", šīs mūsdienu mazuļiem tomēr lasīt nebūtu vēlams, daži labi vecāki arī par tām nošausminātos. Atradu arī nepieciešamās Hawthorne esejas, lielākā daļa analizējamo darbu ir lasīti un ir man pieejami, vienīgi LeGuin "The Left Hand of Darkness" varētu radīt nelielas problēmas, tā kā tas vēl nebūs in public domain, un neesmuj pārliecināta, ka Latvju bibliotēkā atrastos, un man tā pat jēdzīgāka būtu versija angļu valodā, bet gan jau atradīšu kaut kur, ja ne, tā grāmata ir uz kursa beigu galui, tā ka sliktakajā gadījumā pasūtīšu. Vakar pārskaitīja algu, un, protams, nevaru atturētiesto nepatērējot šodien uz niekiem, bet ok, nekas traks, pāris našķi, vnk tā kā situācija ar janvāri nav īsti droša, jo, lai gan zinu, ka līgums pēdējā brīdī būs un viss būs kārtībā, lielāko daļu manas algas sastāda nopelnītā prēmija un ar atvaļinājumu un pāriešanu uz citu nodaļu, ar to varētu būt pašvaki, bet papīrā norādītā ir drusku pārāk tuvu šībrīža minimālajai, tā ka laikam vajadzētu nedaudz piebremzēt sevi lai neiegrābjos, bet ir ok, šobrīd no parādiem esmu ārā un ir iespējams, ka kādu laiku piestrādāšu nelielā papildus darbiņā pa brīvdienām, ja viss būs labi. sodien dabūju analīžu rezultātus, tā ka pirmdien pie ārsta un tad jau redzēs ko nozīmē, interesanti, protams, atsūta man uz e-pastu es nenieka nesaprotu, bet blakus pie mana līmeņa visādiem burtiem pielikts, kādam vajadzētu būt robežās un tie kas nav šajās robežās iekrāsoti un vairāk kā puse iekrāsota, manuprāt, lai mazinātu stresu tomēr šo vajag sūtīt ārstam ne man, jo vienīgais ko zinu ir no asinsanalīzēm hemoglobīns, kas man vienmēr bijis pazemināts, bet tas piliens jūrā starp pārējo analīžu rādītājiem un pārēie burti neko neizsaka, un es mēģināšu nemeklēt internetā, ko tie nozīmē, cerams, savādāk atkal sastresošos. Nē, es labāk eju mazgāties un kas būs būs tāpat jau šis viss ilgi velkas, līdz pirmdienai pagaidīs un domāju, ka man kā stulbam mīrstīgajam šitādus paīrus gan labāk dot tikai pēc izskaidrošanas tomēr, būtu jau nu prātīgāk.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, January 13th, 2014
| |
11:42 pm
|
Jaunais gads pagājis, bija jauks, tas vienmēr paticis man labāk nekā ziemassvētki. Šobrīd atvaļinājums, lai gan trešdien atpakaļ uz darbu, nācās paņemt tagad, jo bija palicis no iepriekšējā gada un vadība izdomāja, ka vai nu ņem ārā vai zaudē, nezinu cik pareizi tas ir, ņemot vērā, ka atvaļinājums no 2013 gada palicis un ja paskatās reāli es to tikai 2013. gada decembrī biju oficiāli nopelnījusi, bet mums liek ņemt ārā tekošā gada atvaļinājumu (nevienā citā Latvijas uzņēmumā nav ar šo nācies saskarties) unbieži pirms laika), tikai ejot prom, ja būsi iztērējis par daudz noņems no algas vai liks atmaksāt, un ir reāli gadījumi zināmi šai sakarā, nu ko šim gadam ieliku vienu nedēļu martā, kuru domāju ņemt ārā pa dienām un pārējās vasarā, bet ja viss noritēs pēc plāna cerams pavasarī būšu prom. Sākušies grāmatvedības kursi, visu naudu nesakrāju, drusku pietrūka, bet maksāšu pa daļām un būs ok. Pēdējā laikā arī bieži pārdomāju dzīvi, nu nekas laikam jauns šai ziņā nav, bet laikam šoreiz pārņēmis tāds kā pohujisms uz visu, bet labā nozīmē, mani nesatrauc visi tie sīkumi, kas kādreiz aizņēma lielāko daļu mana prāta, šodien atkal nodevu analīzes, jāsaka priecājos ka man ir apdrošināšana, jo viss šis izmaksātu savādāk diezgan padārgi, pirmdien pēc darba pieraksts pie ģimenes ārsta un cerība, ka beidzot zināšu kas man kaiš un ko attiecīgi darīt, vakar staigājot ar našķi neizsakāmi sareiba galva, nebija reāli to noslēpt, visu laiku ir paaugstināta temperatūra, konkrēti ievēroju mēnesi atpakaļ, bet varētu būt ilgāk, jo sākumā norakstīju uz nogurumu, un kontaktlēcām un darbu ar datoru, nu un vēdera spazmas brīžiem, lai gan tagad sen nekas stiprs nav bijis. Izbesīja, kad pirmais, ko jautā vai neesi stāvoklī, tik ļoti ir pieriebies, neesmu, mēnešreizes ir un tests negatīvs, un šķiet ka šis ir pirmais jautājums ko saņemu praktiski pie jebkuras kaites kopš pubertātes, dažreiz gribas kliegt atpakaļ, ka ir arī citi iemesli kāpēc sieviete reproduktīvā vecumā varētu justies nepārāk labi. Still, viss šis man tik ļoti atgādina omu, brīžiem uznāk panikas lēkmes, bet tad nomierinu sevi, ka viss būs labi, un dzīvoju tālāk, novilku arī visu diezgan ilgi, pēc dabas esmu strauss, tā vien liekas, ka ja izlikšos, ka problēmas nav tā pazudīs pati. Nepazūd, bet ir ok, viss būs labi, zinu, ka viss būs labi, un līdz tam laikam, varbūt pat labi, ka ir šāds wake up call, tas lika pārdomāt, kas ir tas ko es tiešām vēlos un lika arī attiecīgi rīkoties, so for now - enjoying life as it goes and don't give a rats ass about anyone else.
P.S es sapņoju par biljardu un karuseļiem
|
|
(comment on this)
|
|
|
|
|