Eju mājās vakarā, tieši pilsētas centrā redzeslokā visi džeki blenž vienā punktā. Izņemu austiņas, mazums kas, mož meteorīts krīt. Divi čaļi ar močiem rullē cauri pilsētai. Kājāmgājēji siekalojas.
Nobrīnos un pie sevis domāju - man nekad nav gribējies moci. Bērnībā ar mašīnītēm un močiem spēlējos, bet nekad nav bijusi doma - būs daudz naudas, tad gan moci nopirkšu. Tāpat arī nekad neesmu gribējis tetovējumu vai pīrsingu. Diez kāpēc tas tā attīstijies...
Nobrīnos un pie sevis domāju - man nekad nav gribējies moci. Bērnībā ar mašīnītēm un močiem spēlējos, bet nekad nav bijusi doma - būs daudz naudas, tad gan moci nopirkšu. Tāpat arī nekad neesmu gribējis tetovējumu vai pīrsingu. Diez kāpēc tas tā attīstijies...
Comments