Tātad par bijušo:
( iekšās )

Maršrutā mājas-Londona-Parīze-Berlīne-mājas posmu Londona-Parīze veicām ar Eurostar ātrvilcienu 2,5 h. Vienīgi dīvaina ir Eurostar cenu politiku - ieejot viņu mājas lapā, kur laicīgi un lētāk var iegādāt biļeti, tiek prasīts izvēlēties valsti, starp kurām Latvija nav. Nu tad var izvēlēties , ko vēlies. Taču atkarīgs no tā, kuru valsti izvēlies, ir atkarīga cena par braucienu :). Savulaik viņiem bija tā, ka return biļete bija lētāks par vienvirziena braucienu, bet šķiet tagad tā vairs nav [tas tā, lai norādītu uz viņu absurdo cenu politiku]. Tātad par tām valstīm - bija tā, ka britiem biļetes ir dārgākas par frančiem, tāpēc briti izliekas par frančiem, jo nekas jau to neliedz.. Es izlikos par krievu, lielu pētījumu neveicu, bet paklikšķinot pa dažām valstīm, Krievijai sanāca vislētākās un mana ģeogrāfiskai lokācijai vistuvākās [tāpēc viss ir godīgi, hehe]. Vēl atlaidi var dabūt, ja ir 26 vai jaunāka persona. Un vēl cena atkarīga no nedēļas diena un laika. Nedēļas nogalēs ir visdārgāk. [loģiski] Tālāk maksājumu veicam ar kredītkarti, bet biļeti var izņemt Londonas St. Parcas dzelzceļa stacijā, no kurienes vilciens atiet. Ja es būtu no Britānijas, tad varētu man pa pastu atsūtīt, bet uz Krieviju - nē, nē. Nē, pagaidiet, neskatoties uz to, ka paziņojums atnāk uz epastu ar apstiprināšānas kodu [bez kura var iztikt, ja līdzi ir kredītkarte, ar kuru veikts maksājums], viņi prasa ievadīt kādu pasta adresi [laikam uz kuru sūtīt biļetes, _ja_ es dzīvotu kādā civilizētā valstī], pārbaude notiek pēc valsts un pasta indeksa; īsti negribēdama vadīt kaut kādu feikotu, svešu adresi, ievadīju Lienes Dienvidkorejas adresi. Tad tā, būdama Latvijā ar LV kredītkarti, nopirku no nabadzīgās Krievijas biļeti ar adresi Dienvidkorejā.
Vēl es nezinu, vai kaut kādā brīdī kāds pārbaudīja, vai man tiešām ir 26 vai zemāk, jo iečekošanās ir ar automāta palīdzību un tālāk ir tikai bagāžas un divkārtēja pases pārbaude.

Bet pats brauciens ar vilcienu ir ērts, ātrs, kluss [neskaitot franču skolēnus], patīkams. Ja varētu, ar [tādiem] vilcieniem vien pārvietotos.

P.S. Pat [ne]miglainajā Londonā laiks ir patīkamāks.

Es nezināju, ko gaidīt no Atēnām - tik tālu, tik silti. Nekādas gaidas un plāni.
Dažas nedēļas pirms izlidošanas izlasīju šo, mazliet nošausminājos un viss. Aizbraucu - tik traki nemaz nebija.
( Caur bildēm )

Biju Kuresārē darīt neko. Izdevās.

( --> )

~ 2 dienu laikā, kad es tur uzturējos uz ielas man ~ 4 cilvēki kaut ko vaicāja par Berlīni un es zināju atbildes :), un vēl laikam es izskatos pēc vietējās :D
Ko nu vēl tur stāstīt, tā ir Berlīne ..

( Dažas bildītes te..  )

Tamparam, dzīvojot laika pārpilnības ilūzijā,
šo to pamainīju, ieķeksēju, pievienoju.

Atklāju, ka Berlīnes bildes ir aizgājušas tālakājā nebūtībā jeb, runājot normālu cilvēku valodā, tika izdzēstas no mmc kartes atmiņas, tās nesaglabājot citur.

Bet cilvēkatmiņa paliek.

Tad es padomāju, ko es izdarīju Berlīnē un lūk -

- aizbraucu uz Postdamer Platz, beidzot ieraudzīju gabalu no Berlīnes mūra, kas tur bija pārnests. Paskatījos uz Sony Centru.
- aizgāju līdz Branderburgas vārtiem. un atklāju, ka Berlīnē notiek Eiropas Savienības 50. dzimenes svinības. awww. Pulksteņlaiks bija dienas vidū, tā kā tur tikai visi štellējās augšā, vakarā pēc mērķkoncerta tur viss bija jau beidzies (pirms pusnakts)
- caur zoogarten parku (laikam tā to sauca) mēģināju iet uz Hamburger bahnhof , uz modernās mākslas muzeju. Iepriekšējo reizi, kad gājām, tad mēs manāmi apmaldījāmies. Arī šoreiz es bez kartes gāju, bet diezgan lielā mērā neapmaldījos :) Mērķis tika sasniegts un izstāde apskatīta. Forschi, protams; diemžēl viens spārns ekspozīcijas maiņai bija slēgts
- braukājos ar s-bāņiem nejēgā.
- tad pie hostētāja; paēdām, parunājām, bla bla bla, nositu laiku, tip mazliet pamācoties, jo patiesībā braukt uz Berlīni es galīg nevarēj atļauties
- aizgāju uz koncertu
- biju tik nogurusi aiz staigāšanas, ka pēc koncerta nebija problēmas aizmigt
- nākamajā dienā gulēju līdz kādiem 1 dienā + vēl pulksteņpārgriešanas procedūra
- līdz lidmašīnai kādas 6 stundas - staigājos pa pilsētu, pa vietām, kur neesmu bijusi
- hm.. atpakaļceļā man bojājās garstāvoklis, neskatoties uz to, ka lidoju kopā ar Kalvīti (viņš gan sēdēja citā klasē)

Vispār nekas īpašs, toties patīkams,
pirmā reize, kad izbraucu viena (šādi notiek, kad naktī internetā sapērkas biļetes)- un tas tiešām ir tik patīkami, erm.. nerēķināties ar kāda cita vēlmēm.

(šeit iederētos kāda no nozaudētajām bildēm)

Ar Londonu bija tā -
nekas tik dižs , lai rakstītu savā žurnālā, bet man tāds bezmiega pļurkstamais garīgais, so

atskaite:
biju Tate Modern, kurš tā kā laicīgās mākslas muzejs būtu, kurš ierīkots bijušā fabrikas ēkā [nu bet, protams] vienā no diviem :) Temzas krastiem. Salīdzinot ar Berlīni, šajā muzejā bija maz instalāciju (Londona visu laiku tika salīdzināta ar Berlīni, tāpēc, ka ceļojumi ir diezgan analoģiski, abi nedēļas ziemas `brīvlaikā`). Toties bija Dali un Pikaso.
Runājot par Dali un Pikaso - County Hall, turpat kur London Eye (ar kuru arī, protams, braucām, tomēr mēs nebijām tūristu `iecienītajā` Tisso muzejā, jo maksāt par kaut kādām vaska figūrām 25 mārcīnas ir stulbi [no offence]) bija Dali un Pikaso izstāde. Protams (atkal) Dali gleznas tur nebija, jo tās jau izkaisītas pa pasauli. Izstādē bija dažādi Dali zīmējumi dažām grāmatām un skulptūras ar viņa klasikajām absēstībām dažādos paveidos - `izkusis` pulkstenis, sieviete ar atvilknēm, un jā vēl kas bija..
No Pikaso bija vēl mazāk, protams, nevienas gleznas, bet bija paklājs ar `viņa` sievieti un kaut kādi apgleznoti trauki..
Piebilstot vēl kaut ko par London Eye - kvait okei, bet laiks bija diezgan miglains. Tāds tas bija gandrīz vienmēr, tikai vienu dienu bija saulīte aiz mākoņiem.

Ja jau par laikapstākļiem - kad ieradāmies, tad bija zem 0, bāc, bijām gaidījuši, ka būs kādi +10 :), bet nekas. Toties no londoniešiem neko nevarēja saprast - cik daži staigāja apģērbušies, tik citi kaili. T.i., bija tādi puisīši, kuri mierīgi staigāja bez virsjakas, tikai savā koledžstila džemperītī, un meitenītes, kuru kurpītes knapi varēja nosaukt pa kurpītēm, drīzāk par plāksni zem pēdas. Es šo fišku nesapratu. Iespējams, ka viņi nepamana, ka ārā ir mīnusos; jo tā laikam ir tikai dažas dienas. Kad devāmies mājup, tad jau bija kļuvis krietni siltāks - pie 9. Tā lūk.

Vēl bijām Science Museum, kas varēja būt interesantāks - krietni interaktīvāks. Bet nu jā. Bērniem jau būtu ko darīt. Vēl es domāju - kā manu attieksmi pret zinātni iespaidotu šāda muzeja teiksim ikgadējs apmeklējums bērnībā. Domājams, ka pozitīvi, jo tik un tā tur viss ir pasniegts informatīvāk un uzskatāmāk (man patīk lietas redzēt) nekā iekš LV teritorijas (te tāda muzeja vispār nav) un pamatskolas stundām. Bet briti mierīgi var aiziet un paskatīties kā izskatās visādi dzinēji, minēji un kā tiek būvēta skaitļošanas mašīna pēc Čārzla Bebidža plāniem (18. or so gadsimtā Čārlzam nepietika līdzekļu, lai to uzbūvētu). Starp citu viens eksemplārs jau ir uzbūvēts. Strādā. Tiesa diezgan lēni - aritmētiskās operācijas skaitļo 6 sekundes (ja atmiņa neviļ).

Hm.. vēl bijām dažos muzejos, vazājāmies pa pilsētu, iestaigājām klubos / bāros. Es personīgi biju tikai vienā - Camden Town rajonā, kur dīdžejs spēlēja regeju un apmeklētāji stūrī pīpēja zāli. Gribējām jau kādu džeza pasākumu, bet mūsu plānošanas un informētības statuss to neļāva atrast. Tajā pašā Camden Town bija Jazz Cafe, kur tonakt spēlēja kādu Bugi Woogie (neapmeklējā, protams). Daļa no mūsu kompanijas bija aizdevušies uz Koko turpat Camden Town rajonā, ko raksturoja kā Depo iekš Nacionālā teātra (pēcāk redzēju ēku - tā tiešām varētu būt). Tovakar publika esot biju nenormāli stilīga , tomēr visādas jocīgas lietas (lasi: narkotikas) tikušas piedāvātas ik pēc 10 minūtēm. Savukārt citu vakaru, kad nogājām garām pie ieejas stāvēja cita pastaka cilvēki :(, bet tad arī mūsu mērķis nebija Koko.
Vēl kas - es nepārbaudīju, bet saka, ka krutākais indie klubs esot vārdā "Roxy" (hehe). Vēl gribējām doties uz Brixton Academy, bet tad mūs pabiedēja vietājais Londonas latvietis/Latvijas londonietis, sakot, ka tas ir viens no bīstamākajiem L rajoniem, daudz melno esot. Tā kā tas bija diezgan tālu no mūsu apmešanās vietas un bija ļoti vēls, tad izlēmām šo pasācienu izlaist.
"Minstry Of Sound" ir ūber alless - tur netiekot piedāvāts alkohols un ieejas ir tikai biedriem vai kaut kas tāds. (par biedru varēja kļut, piesakoties dažas dienas iepriekš vai līdzīgi )Nu tip, mēs tur negājām :).

Hm.. turpinot par to pašu Camden Town - tas tāds rajons diezgan tuvu centram, bet izskatās kā viens liels tirgus. Ielās ir visādi mazi veikaliņi, kur, šķiet, ka var nopirkt visu. Protams, izvēle ir ap 1000reiz lielāka kā Latvijas ūķos. Es, piemēram, iegādāju pieklājīgas kedas par saprātīgu cenu un tādas kādas gribēju, nevis kādas piedāvā LV veikali (šķiet, pa visu rīgu ir 10 dažādas kedas ar slimīgu cenu)
Tomēr pēc 2-3 h vazāšanos par to rajonu man kļuva slikti , tā kā iepirkšanās nav man īpaši tīkama nodarbe. Bet nu dažām meitenēm jau patika.

Hm. Es nebiju Hyde parkā.
Laikam būs jābrauc vēl uz Londonu.

Par cenām -
pēc šodienas Sestdienas Londona ir tikai 7. dārgākā pilsēta pasaulē, t.i., vismaz uz planētas zemes (haha, kas par joku) (pirmā ir Oslo). Jūtami dārgāks latvietim ir ēdiens. Bet var izdzīvot. Var arī dažas dienas noziedoties un ēst McDonald/Hersburger/vai kā tur no poundSaver ēdienkartēm, tomēr tas varētu būt diezgan liels grēks, tā kā pilsēta piedāvā dažādas virtuves, kuras mātes zemē neatrast.

Par transportu runājot - ērtākās/lētākās biļetes izvēle sākumā var šķist varen sarežģīta,
bet pamata būtība ir tāda , ka tagad modē ir Oyster karte - plastikāta gabaliņš, ko vienreiz jānopērk par 3 mārciņām un tad sanāk braukt vislētāk. Ja normāli single ticket maksā 3 mārciņas, tad ar Oyster karti tas sanāk 1 - 1.5 mārciņas atkarībā no zonas (95% gadījumu mums sanāca 1. zona, vienbrīd bija 2. zona; tās arī ir tās pa 1.5 mārciņām). Oyster kartei var piesaistīt dienas biļetes, vairāku dienu biļētes, mēnešu biļetes, utjpr. Arī tas sanāk lētāk nekā pirkt parastās biļetes. Teiksim uz vienas dienas biļeti izdodas ietaupīt 50 pensus :D/ 4.90 vietā maksājot 4.50.
Ja vien nav iegādāta bērna Oyster karte, tad karti var aizdot radam/draugam/paziņam/ienaidniekam. Karti var arī reģistrēt kā sev piederošu (noder, ja pazaudē/nozog, lai pierādītu piederību).
Lētums šķiet slēpjas faktā, ka nevajag tērēt resurus biļešu ražošanai - ir tikai viena karte (derīguma termiņa nav.. ) un to vajag tikai uzpildīt. Uzpildīt var dažādi - metro stacijās ar kredī(debet?)kartēm, skaidro naudu caur automātiem vai pie kasītēm (vienas dienas karti piesaistīt oyster caur automātu šķiet, ka nevar, var tikai 7dienu+; tāpēc jāiet pie kasieriem),veikalos, kur ir norāde, ka var uzpildīt :), var arī internetā caur maksājuma kartēm (tad arī vajag piereģistrēt karti).
Tranportam visērtāk izmantot metro, lai gan, ja ļoooti gribas baudīt Londonsa skatus, var braukt divstāvīgajos , sarkanajos busiņos, bet tad ir jārēķinās ar sastrēgumiem uz ielām.

Hm.. protams, lidojām ar Ryanair, vai kā viņu tur. Atšķirībā no šīs kompānijas lidojumiem uz Helsinkiem vai Frankfurti, nolaišanās notiek diezgan tuvu pašai Londonai - ar vilcienu 45 minūtes. Ar autobusu - neatceros. Bet autobuss bija 2reizes lētāks kā vilciens (7 mārciņas pret 15). Iegādājoties return biļeti sanāk 10 mārciņu starpība.
Pati ryanair lidmašīna ir kā ikaruss, diezgan sastpiests. Un pat tās 2.5h lidmašīnā var būt diezgan garlaicīgas. Kaut vai tāpēc, ka nav kur nolikt kājas :D.


Ja nu noder.

Ak, jā, pēc atgriešanās dažas dienas nevarēju atgūties. Mums vēl tāls ceļš ejams.

Miers.

Sakarā ar to, ka nevienam neinteresē, ka es paņēmu vannu, es izstājos.

Būšu atpakaļ, kad pazaudēšu savu dzīvi.

Man vienkārši nav ko teikt.

---
Berlīnes Contemporary Art museum/Museum fuer Gegenwart iekš Hamburger Bahnhof, uz kuru izlēmām iet kājām, nevis braukt vienu pieturu ar S-Bahn, kā rezultātā apmaldījāmies un atjēdzāmies 3 pieturas no sākumpunkta = 2 pieturas no galapunkta [nejautājiet, kā tas izdevās; sliedes nav taisnas [kartes 'pie rokas' mums nav un nebūs, nebija arī]], man patika vislabāk [warning: some works can be mentally disturbing for some visitors - brīdinājums pie ieejas, uzkrāsots uz sienas]. No muzejiem vēl bija Fotogrāfijas muzejs ar Teilora izstādi un kāda vietējā censoņa lielo, dziļo, politisko māklsu un Sienas muzejs, kurā es pamatīgi noguru. Tur interesantākais bija papētīt cilvēku radošo garu, izdomājot, kā nokļūt no A-Berlīnes uz R-Berlīni. Pie tam šis muzejs strādā every day of the year form 9 am till 10 pm [we are the human rights museum]. Lielākā daļa muzeju strādā līdz kādiem 18 ar brīvdienam pirmdienās, bet ceturtdienās līdz 22. On contrary, veikali, lielākā daļa = visi mums redzētie, veras ciet ātri. Ap 19. _feel the difference_ (uzziņai: Latvijā muzeji d-dienās strādā līdz 17, lai kārtīgie proletārieši var netikt. Toties ir lielveikali, kas strādā līdz pat 24). Dzīvojām Zoo-stacijas rajonā [neesmu lasījusi grāmatu, netaisos. Nezinu, kas tur sarakstīts]. Atlikušajā laikā cierējām pa pilsētu. Postdamer platz. A-Berlīne, kuru uzreiz var atpazīt, postpadomiskā dvaka, der Weisse See meklējumos [laikam tā arī nesameklējām]. R- Berlīne ar rietumniecisko cilvēcību. Un Centrs - ar lielajām ēkam, platajām ielām. [atvainojos, citādi es redzēto nemāku raksturot]. Par pārējo vēsture klusē. [tā viņi visi saka]
Un tieši dienā, kad slinkums [?] bija maksāt 5.60 euro par tages[fahr]karte uzsēdāmies kontrolei. Laikam tās bija īstās uniformas. Tā arī neuzzinājām, jo, veicot veiklas kustības, izkāpām no U-Bahn. Cik liels ir sods par šādām darībām (t.i. par būšanu bez biļetes, nevis veiklajām kustībām) - nav ne ziņas. Nojaušam, ka liels. Varbūt labāk palikt nezinot. Vairāk nekad tā nedarīsim [padomju cilvēki, phe].
Aukstums gan bija negaidīts. Jau pasūdzējos, ka tas ir analoģisks braucienam uz Viļņu, kur lauskis pārsteidza mani. Tikai šoreiz es biju sagatavojusies labāk. Taču tomēr izlikties par tūristiem labāk ir siltākā laikā.
Un lai atskaite būtu vēl atskaitošāka - bijām arī Rathaus uz Tā jumta (tur bija jāstāv rindā!, lai tiktu ielaisti ēkā sakarā ar rūpīgo pārbaudi). Nekas tāds dižs tur nebija redzams - sniga + ==> sansigušais daļēji aizsedza skatu (ar savu būšanu uz kupola) uz pilsētu.

Noslēgumā - 42 reizes pārdomāšu, vai vēl gribu kaut kur braukt ar autobusu. Tā bišku neizturami. Pie tam atpakaļ ceļā netālu no Vācijas-Polijas robežas apturēja policija, lai pārbaudītu, vai autobusā ir atrodamas narkotikas. Or smth. Tiem, kas tankā - Autobuss bija ar Lietuvas numuru.

Sīkās, interesantās detaļas. lai paliek. Tās nestāstīšu, bet tās pieminu, lai nedomajas, ka ceļojuma gaitā nekas nenotika.
Gribējam aiziet uz kādu [hardkoristu] konci. Nesanāca. ..

Es tikai nevaru iedomāties, ka rīt jāiet uz darbu. Par lekcijām vispār nerunājot. Un tagad jāiet gulēt. [savā gultā!]

----
ups