Tamparam, dzīvojot laika pārpilnības ilūzijā,
šo to pamainīju, ieķeksēju, pievienoju.

Atklāju, ka Berlīnes bildes ir aizgājušas tālakājā nebūtībā jeb, runājot normālu cilvēku valodā, tika izdzēstas no mmc kartes atmiņas, tās nesaglabājot citur.

Bet cilvēkatmiņa paliek.

Tad es padomāju, ko es izdarīju Berlīnē un lūk -

- aizbraucu uz Postdamer Platz, beidzot ieraudzīju gabalu no Berlīnes mūra, kas tur bija pārnests. Paskatījos uz Sony Centru.
- aizgāju līdz Branderburgas vārtiem. un atklāju, ka Berlīnē notiek Eiropas Savienības 50. dzimenes svinības. awww. Pulksteņlaiks bija dienas vidū, tā kā tur tikai visi štellējās augšā, vakarā pēc mērķkoncerta tur viss bija jau beidzies (pirms pusnakts)
- caur zoogarten parku (laikam tā to sauca) mēģināju iet uz Hamburger bahnhof , uz modernās mākslas muzeju. Iepriekšējo reizi, kad gājām, tad mēs manāmi apmaldījāmies. Arī šoreiz es bez kartes gāju, bet diezgan lielā mērā neapmaldījos :) Mērķis tika sasniegts un izstāde apskatīta. Forschi, protams; diemžēl viens spārns ekspozīcijas maiņai bija slēgts
- braukājos ar s-bāņiem nejēgā.
- tad pie hostētāja; paēdām, parunājām, bla bla bla, nositu laiku, tip mazliet pamācoties, jo patiesībā braukt uz Berlīni es galīg nevarēj atļauties
- aizgāju uz koncertu
- biju tik nogurusi aiz staigāšanas, ka pēc koncerta nebija problēmas aizmigt
- nākamajā dienā gulēju līdz kādiem 1 dienā + vēl pulksteņpārgriešanas procedūra
- līdz lidmašīnai kādas 6 stundas - staigājos pa pilsētu, pa vietām, kur neesmu bijusi
- hm.. atpakaļceļā man bojājās garstāvoklis, neskatoties uz to, ka lidoju kopā ar Kalvīti (viņš gan sēdēja citā klasē)

Vispār nekas īpašs, toties patīkams,
pirmā reize, kad izbraucu viena (šādi notiek, kad naktī internetā sapērkas biļetes)- un tas tiešām ir tik patīkami, erm.. nerēķināties ar kāda cita vēlmēm.

(šeit iederētos kāda no nozaudētajām bildēm)