***

« previous entry | next entry »
Wed 21.11.12 | 20:35
Lasu Hapiness: A History.
Tur jau ievadā viss izstāstīts - rietumu pasaulē līdz apgaismībai tika uzskatīts, ka laimīgs var būt tas, kuram kādā momentā paveicās (dievi dāsni utml.). Tikai pēc tam apgaismotie nezkāpēc (tas laikam tālāk jāizlasa) izdomāja, ka laime katram pienākas, ir sasniedzama un uz to jātiecas. Tāpēc gandrīz visās indoeiropiešu valodās vārds laime ir cēlies no veiksmes un gadījuma jēdziena. Happiness-to happen, Glück-Glück, lycka-lycka, utt.

Es kādu brīdi domāju, bet ne latviešu valodā, nē, latviešu valodā nav nekā kopīga laimīgs-veiksmīgs, bet tad man palaimējās atcerēties sinonīmu.

Comments {11}

  • [info]hessin Link

    palaimēties, laimēties.

    Grāmata sākas ar senajiem grieķiem, kur kāds vadonis jautā, kas ir laimīgs cilvēks, un tad viņam tiek sniegta atbilde, ka laimīgs ir tas, kurš miris :).
    Daļēji jāpiekrīt, ka "nebija laika" domāt par laimi, jo pienākumi sauc, bet grāmata apskata, ka toreiz laime tika uzskatīta par nejaušību, jo to viegli arī varēja zaudēt citu nejaušu notikumu rezultātā.

    Reply | Parent | Thread

    • [info]divi_g Link

      Bāc, kā man šis pašam neienāca prātā!

      Nu, Tu pacitē atziņas ik pa laikam, labi :)

      Reply | Parent | Thread

      • [info]hessin Link

        tas ir īpaši amizanti tāpēc, ka teikumā "tad man palaimējās atcerēties sinonīmu" sinonīms ir pieminēts, kas tikai parāda to, cik tālu šo jēdzieni viens no otra ir aizpeldējuši.

        Cerams, ka tur vēl būs kas interesants un citējams.

        Reply | Parent | Thread