palaimēties, laimēties.

Grāmata sākas ar senajiem grieķiem, kur kāds vadonis jautā, kas ir laimīgs cilvēks, un tad viņam tiek sniegta atbilde, ka laimīgs ir tas, kurš miris :).
Daļēji jāpiekrīt, ka "nebija laika" domāt par laimi, jo pienākumi sauc, bet grāmata apskata, ka toreiz laime tika uzskatīta par nejaušību, jo to viegli arī varēja zaudēt citu nejaušu notikumu rezultātā.