Pētersone gan Flikam [viņš ir vācietis] atgādināja, ka ne tikai Latvijā, bet visā attīstītajā Eiropā valsts svētkos ir vairākas brīvas dienas, piemēram, Vācijā uz Lieldienām cilvēki nestrādājot pat divas nedēļas.
Savukārt «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pauda stingru pārliecību, ka gadījumā, ja Latvija vēlas celt savu labklājības līmeni, ir jāvadās nevis pēc Vācijas piemēra, bet gan Dienvidkorejas, kur darba nedēļa tika pagarināta līdz sešām dienām.
---
2011. gadā pārceltās darba dienas nebūs, jo vnk kalendāriski nesanāk.
Savukārt «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pauda stingru pārliecību, ka gadījumā, ja Latvija vēlas celt savu labklājības līmeni, ir jāvadās nevis pēc Vācijas piemēra, bet gan Dienvidkorejas, kur darba nedēļa tika pagarināta līdz sešām dienām.
---
2011. gadā pārceltās darba dienas nebūs, jo vnk kalendāriski nesanāk.
Jāstrādā ir gudrāk nevis smagāk vai ilgāk. Latvijā ir viens no zemākajiem darba ražīgumiem Eiropā. Darba dienu skaita palielināšana vai samazināšana ir diezgan nebūtiska.
Reply | ThreadVēl var skatīties, kā brīvdienu daudzums ietekmē darba ražīgumu. No vienas puses pēc ilgām brīvdienām cilvēkiem ir grūti uzreiz pieslēgties darbam. No otras puses balansēta atpūta uzlabo cilvēku noskaņu, koncentrēšanās spējas un apmierinātību ar darbu, kas arī ir pozitīva darba ražīgumā.
Reāli vislielākā ietekme ir tieši darba devējiem, kas organizē darbaspēku, darba apstākļus utt. To ir grūti izmainīt, bet jebkurš slaists Latvijā, aizbraucot uz UK, kļūst daudz ražīgāks, pat darot mazāk kvalificētu darbu.
piekrītu.
Reply | Parent | ThreadBet kā vispār to ražīgumu mēra?
Es līdz šim uzskatu, ka ražīgums ir zems, jo nav pievienotās vērtības - ļoti maz ražo, latviešu bizness - kaut ko atvest no citurienes un pārdot ar lieliem %, spekulēt uz dzīvokļiem (pagaidām apstājies). Tāpat arī skolotāji, policisti, ierēdņi, utt. tā kā neko neražo.
Pakalpojumu sniegšana var būt ar vēl lielāku pievienoto vērtību nekā ražošana. Tādai mazai valstij kā Latvija lielu rūpnīcu trūkums nebūtu tik būtisks, ja tas būtu līdzsvarots ar augstu tehnoloģiju atbalstītiem pakalpojumiem, piemēram, IT pakalpojumi (programmēšana utt.), pētniecība (medikamentu radīšana). Galīgi bez ražošanas jau tomēr nevar iztikt.
Reply | ParentRažīgumu droši vien mērā pēc tā, ka paņem uzņēmuma radītās vērtības un izdala ar darba stundu skaitu. Grūti jau noteikt katra individuālo ieguldījumu, bet, teiksim, ja viena līdzīga skapja vai kādas ierīces izgatavošanā Korejā patērē 100 cilvēkstundas, tad kaut kur Vācijā varētu būt tikai 50 cilvēkstundas. Varbūt Vācijā ir labākas iekārtas (ar ekskavatoru var izrakt bedri ātrāk nekā ar lāpstu), varbūt mazāka birokrātija (nav vajadzīgi trīs grāmatveži, pietiek ar vienu) utt. Lai kā tas nebūtu, vācietis var strādāt mazāk stundas nekā korejietis un tomēr dzīvot labāk. Bet lai šādu ražīguma līmeni sasniegtu, vispirms ir smagi jāpastrādā. :)