Pakalpojumu sniegšana var būt ar vēl lielāku pievienoto vērtību nekā ražošana. Tādai mazai valstij kā Latvija lielu rūpnīcu trūkums nebūtu tik būtisks, ja tas būtu līdzsvarots ar augstu tehnoloģiju atbalstītiem pakalpojumiem, piemēram, IT pakalpojumi (programmēšana utt.), pētniecība (medikamentu radīšana). Galīgi bez ražošanas jau tomēr nevar iztikt.

Ražīgumu droši vien mērā pēc tā, ka paņem uzņēmuma radītās vērtības un izdala ar darba stundu skaitu. Grūti jau noteikt katra individuālo ieguldījumu, bet, teiksim, ja viena līdzīga skapja vai kādas ierīces izgatavošanā Korejā patērē 100 cilvēkstundas, tad kaut kur Vācijā varētu būt tikai 50 cilvēkstundas. Varbūt Vācijā ir labākas iekārtas (ar ekskavatoru var izrakt bedri ātrāk nekā ar lāpstu), varbūt mazāka birokrātija (nav vajadzīgi trīs grāmatveži, pietiek ar vienu) utt. Lai kā tas nebūtu, vācietis var strādāt mazāk stundas nekā korejietis un tomēr dzīvot labāk. Bet lai šādu ražīguma līmeni sasniegtu, vispirms ir smagi jāpastrādā. :)