Jāatzīst, ka ikdienas gaitās vislielākās frustrācijas nesagādā "stulbais dators" (es tam nekad neesmu situsi) vai mana nespēja programmēt (ja tāda būtu), bet stulbi cilvēki un viņu bērnības traumas, fobijas, ambīcijas, skaudība, iedomas, mazvērtības kompleksi - vai tie būtu biedri, analītiķi vai klienti, vai projektu vadītāji - sakritība ar reālām personām ir tikai nejaušība (lai izvairītos no atbildības) . Uz testētāju paviršību es vairs nedusmojos, jo savu uzrakstīto krustām šķērsām testēju pati.
Mārtiņ, tur ārā, ārpus 29. nama, ir cita pasaule. Protams, es varu uzskatīt, ka tev ir paveicies un man tik pat nav paveicies.
Reply | Parent | ThreadEs nenosaku cilvēku IQ, es paskatos uz viņu darbiem, teicieniem, uzvedību un to, kā tas traucē man strādāt, un man pietiek. Vēl es varu izlasīt grāmatu "Kā sadzīvot ar x, y, z rakstura cilvēkiem" un uzskatīt šo visu par normu, bet man galvā ir ideja par labāku pasauli, tāpēc es to nelasīšu un tā neuzskatīšu.
Nu es jau arī saku, ka tā ir "nopietna" problēma.
Reply | Parent | ThreadMan arī kaut kādā mērā ir ideja par labāku pasauli, tikai reizēm šī ideja liekas pārāk bezcerīga. Bet galvenais punkts, manuprāt, ir tas, ka vajag paskatīties cik daudz esi darījusi, lai kaut vismaz daļa apkārtējās pasaules paliktu "labāka".
Stulbums ir neuzvarams, taču var radīt ilūziju, ka tu ar to cīnies.
well, es vismaz nekliedzu uz partneri tikai tāpēc, ka man virtuvē izlietne aizdambējusies. Un ja pat man ir mazvērtības kompleksi, es neuzvedos kā uzpūties pāvs. Ja citi ir stulbi, es viņu darbu izdaru labāk. tā ja.
Reply | Parent