THE BLOG - love

man patīk ierasties darbā ap divpadsmitiem, laiski pateikt "čau", un izbaudīt klusumu, ejot cauri birojam pie sava galda. izbaudīt to mieru un nosacīto apmierinātību, kas te valda. ar to es vēlos teikt - man patīk, ka neviens man nekad nenorāda uz manu darba laiku, jo visiem tas pilnīgi pie kājas.

pēc tam es parasti uztaisu milzīgu krūzi kafijas un atkrītu savā krēslā, lai palasītu kas notiek, un šādos miera brīžos patīkami pārsteidz visādi jauki raksti. lady raksts par valentīndienu. biju jau aizmirsis, kā viņa raksta un runā. viņa vispār ir pazudusi. un arī vienīgos brīžus, kad ir iespēja viņu satikt, mēs salaižam dēlī, braucot dzērumā ar mašīnu. bet kurš gan nav kāpis uz grābekļiem.

lai nu kā, es saņēmos un padomāju par mīlestību. starp visu pārējo man prātā iešāvās fakts, ka šonedēļ taču ir erots. jā, tā lielā, baisā izstāde, kurā starp visādiem dažādu krāsu seksa atribūtiem gozējas plikas meitenes un Mukhtars ar savu gigantisko locekli. un vēl tur visi kniebjoties pa stūriem, kā esmu dzirdējis. nesen nolēmu, ka vienreiz dzīvē jau uz šo monstrozitāti vajadzētu aizvilkties. bet tad kaut kā aprāvos šajā lieliskajā apcerē par to, kā tad varētu izskatīties Mukhtara loceklis dzīvē, jo mēs taču par mīlestību tomēr.