THE BLOG - darbs un sūdi

Jā, vot es te atnāku uz darbu un izrādās, ka esmu pagājušajā nedēļā pieļāvis vairākas rupjas kļūdas. nu ir jau arī jāatzīst, ka darba bija daudz un viss bija jādara reizē, bet tas tomēr man pašam neliekas pietiekams attaisnojums, pat ja kolēģi uz to visu piever acis tieši šī darba daudzuma dēļ. problēma ir kur citur - šitā atliek tikai iesākt un tad tas tā aiziet, tad atkal vienā brīdī paliek vienalga un tad jau nākamajā brīdī tu attopies, ka atlaists.

vot šoreiz tā nenotiks! es atceros, ka tieši uz mata šitā pat bija, kad strādāju LeoBurnettā. un es ļoti labi atceros, kas tam visam bija pie vainas - aizdomāšanās! domāšana darba laikā par lietām, kas tieši uz darbu neattiecas. un es ļoti labi atceros, par ko es tolaik domāju. stulbi, ka tagad jādomā atkal par visu to pašu. ka atkal nāku uz darbu neizgulējies un nenormāli noguris, bet ne jau tapēc, ka būtu tusējies vai dzēris iepriekšējā naktī. tās ir saiknes starp cilvēkiem. ir cilvēki, kas mani padara vāju un atņem man spējas nākamajā dienā koncentrēties, gan tīri fizioloģiskā līmenī, gan arī mentālajā plānā.

un kā jau es teicu, šoreiz tā nebūs. man šis darbs patīk un es to saglabāšu, lai arī kādus upurus tas no manis prasītu. es ziedošu VISU, lai varētu te strādāt. and that's final.