THE BLOG - vakardiena

vakardiena sākās ar to, ka pie manis ieripinājās silva un beāte, un mēs izdzērām šampi brokastīs. nu, īstenībā divus šampjus. nolēmām aizvilkties uz latkonu. paņēmām lielu plastmasas kafijas krūzi ar vāciņu un iejaucām tur rumu ar spraitu, kas man mājās mētājās. devāmies uz centru jautri kvasījot. pa ceļam paņēmām vēl 0,7 rumu un drusku spraitu, lai lielisko patiesības krūku varētu papildināt. iebridām reval hotelī Silvai paņemt maratona numuriņu, un ilgi braukājāmies pa stāviem meklējot tualeti, līdz secinājām, ka tādas laikam ir tikai numuriņos. beigās atradām vienu ateju pirmajā stāvā, kur pie viena kārtējo reizi uzpildījam krūku. devāmies uz latkonu.

nosēdējām uz biofak trepēm kādas trīs stundas un aktīvi cilājām krūku, līdz galīgi sadzērāmies. daži no mums arī iegāja iekšā un mēģināja paklausīties kādas lekcijas, bet lielākoties visi nāca ārā vīlušies un diezgan šokēti. nu, šokēti par šī pasākuma neaprakstāmi briesmīgo kvalitāti un milzīgo maniakālu sociopātu daudzumu, kas šo pasākumu apmeklēja. vienu brīdi sēžu uz trepēm un man pienāk klāt tas mausna čalis, mumins viņu laikam sauc, un sāk piedāvāt man kaut kādu darbu. divas trešdaļas no viņa teiktā nevar saprast, bet man pohuj un es tikai māju ar galvu un vajadzīgajos brīžos izdvešu apstiprinošas skaņas, vadoties pēc viņa ķermeņa valodas un intonācijas. tad man zvana telefons, paceļu. pamanu, ka viņš tagad piesienas beātei ar kaut kādu tekstu no sērijas 'vai rūķi un elfi arī ir cilvēki'. beāte lieliski tiek galā un dodžo šo uzbāzīgo indivīdu uzdodot viņam visādus jautājumus, tādējādi liekot viņam aizmirst savus potenciālos nodomus, līdz viņa nonāk pie jautājuma 'kas te vispār organizē šīs lekcijas' uz ko mumins pakasa galvu un viņa sejā parādās neviltota atskārsme - es - viņš šokā nosaka, un aizskrien uz durvju pusi. šo stāstu man vēlāk paturpināja grimijs, sakot, ka mumins esot ienesies goldija lekcijā, nogrūdis goldiju no skatuves un esot sācis ne pa tēmu stāstīt par swedbank interneta bankas nepārspējamo drošību. dafuq.

man kļūst skumji, iedomājoties, ka kāds random sci-fi fans varētu kādreiz uzzināt par latkonu un nodomāt 'hmm, moš jāaiziet paskatīties, kas tas par pasākumu' un viņš ierastos uz TO. da jebkurš normāls cilvēks izsauktu policiju un zvanītu uz trakonamu, zaudētu ticību cilvēku rasei, kā arī jebkāds iespaids par sci-fi cienītājiem latvijā būtu neatgriezeniski sabojāts. tas pasākums bija tik sūdīgs, ka man pat...

ap šo laiku beidzot sapratām, ka latkons ir pārāk dīvains un nepareizs, lai tam vispār rādītos tuvumā, un nolēmām aizbraukt paēst. devāmies uz krasta lido. ap šo laiku mēs jau bijām pilnīgā pālī, jo nopirktais rums bija beidzies. normāli iestūmām kaut kādu ēdienu vēderā, un devāmies pačillot pie daugavas krasta. pamazām dzērums izgāja un iestājās vājprātīgs nogurums. saule spieda visiem uz galvas tik traki, ka pat nedzerošie cilvēki jutās manāmi saguruši.

pēcāk devāmies pie reinīša uz jaunā dzīvokļa sālsmaizi, un kaut kādā brīdī iestājās otrā elpa. dzērām daudz jēgerīti. saradās tiešām daudz cilvēku, un pasākums principā bija diezgan labs, bet ap pusdivpadsmitiem man aptrūkās pilnīgi visi spēki un likās, ka es natūrā vnk kaut kur pakritīšu, so devos mājās ar alfiņu.