THE BLOG - Komentāri

ir sācies septembris, kas nozīmē, ka es vairs normāli transportā nevaru palasīt savu grāmatu, jo man visapkārt ir pārāk daudz uzmanību novērsošu bērneļu. vispār es katru dienu braucu autobusā un domāju sliktas domas, jo viss tas bezdievīgais bardaks un troksnis dara man pāri, bet šodien man blakus stāvēja viena apmēram desmitgadīga meitenīte, kas iekāpjot transportā izvilka telefonu un piezvanīja draudzenei. viņa nobazarēja pa trubu apmēram pusstundu, stāstot draudzenei, kur viņa atrodas un kas ir redzams pa logu. normally man gribētos viņas seju triekt pret stiklu un viņas vecākiem izteikt līdzjūtību par astronomisko telefona rēķinu, but not this time, jo viņai bija awesome balss. intonācija un uzsvari diezgan spēcīgi atgādināja Prues runas veidu, un pati balss bija it kā ne no šīs pasaules. it was so perfect and flowing. es no autobusa izkāpu pilnīgi apdolbījies no tās patīkamās skaņas, un gandrīz iejobījos ceļazīmes stabā.

visādi citādi - kaut kas plānojas šajā nedēļas nogalē?