THE BLOG - generation

beidzot noskatījos Generation P. diezgan patīkama filma, bieži lika man no sirds smieties, viss uztaisīts ļoti tuvu grāmatai. baigi labi varēju to izbaudīt gan tamdēļ, ka izprotu krievu kulturālās references, gan tapēc, ka kādu laiku esmu strādājis reklāmā un piedzīvojis visus šitos "kreatīvos" kokaīna šņaucējus un dienas zagļus. un vēl man patīk, kad filmās perfekti tiek attēlota kāda laika posma atmosfēra, šajā gadījumā - 90to gadu sākums - laika posms, ko esmu redzējis savām acīm un vismaz atmosfēriski spēju atcerēties. karoče šī filma man likās ļoti tuva un patīkama.

kaut kā man pret visādām filmām un grāmatām dažreiz izveidojas dīvaina pieķeršanās, ja šis darbs mani uzrunā. šī pieķeršanās šķiet kas līdzīgs beznoteikumu mīlestībai - mani ar šo darbu saista teju vai īstas jūtas, un man sagādā vieglas ciešanas fakts, ka arī citi šo darbu var baudīt, as in drāzt manu mīļoto pilnīgi brutāli, gultā drāztiņa laikā nosaucot viņu svešā vārdā, un viņa pat nevar pretoties, jo viņai liktenis vienkārši ir tāds - pavērt kājas priekš visiem un turēt muti. tas viss ir tā, jo manī protams ir pilnīga pārliecība, ka es vienīgais spēju novērtēt šī darba neaptveramo kvalitāti un skaistumu. cik gan es esmu lielisks! vienīgi žēl, ka šīs attiecības ir vienpusējas. vot es kādu dienu uztaisīšu labāko filmu pasaulē, un tad nevienam to nerādīšu, skatīšos pats uz savu mūža mīlestību, kā viņa guļ tikai manā gultā. pieķēdēta.