THE BLOG - otrdienas vakars

vakar vakarā pēc vazāšanās pa vecrīgu tomēr pakļāvos Žaņai un nolēmu aiziet uz Alu izdzert vienu aliņu. protams, ka nekad jau tas nebeidzas ar vienu aliņu. tas pilnīgi noteikti nekad nebeidzas ar vienu, ja tiek dzerts brengulis, kurš sit pa seju tā, ka tu esi mīksts jau pēc pāris kausiņiem. runā, ka Žaņa ierodoties mājās esot izgāzusi durvis vai iegāzusies pa durvīm, vai kaut kā tā. man droši vien arī negāja daudz labāk, viss kā pa miglu. man ir aizdomas, ka vakar darīju to lietu, ko sauc par drunk-dialing. mājās knapi atslēdzu durvis un vienkārši iegāzos gultā. pēc brīža tikai pamanīju, ka man vēl uz pleciem ir mugursoma, jo bija grūtības pagriezties uz muguras. šitā baisā dzeršana nedēļas vidū ir kaut kāds ārprāts.

šorīt normāli nogulēju darbu. es pat biju pamodies laikā, bet nospiedu snooze, un pilnīgā pohujā nokrācu vēl divas stundas. darbā runā, ka mans temps arī esot mazinājies. droši vien vajag drusku saņemties un ieiet kaut kādās sliedēs. bet vismaz tagad ir tāda sajūta, ka beidzot esmu izgulējis visu slikto, kas manī bija sakrājies. šodien jau jūtos daudz vieglāks.

a tā vispār es joprojām gaidu, kad ieraudzīšu savu īsto ceļu, jo baigi izteikta paliek tā sajūta, ka es eju pavisam nepareizā virzienā.