THE BLOG - cold morning

ārā ir tik burvīgs laiks. vēss vējš un spoža saulīte un "imagine" skaņas austiņās. visa fiziskā plakne ir tik patīkama, cik vien tā vispār spēj būt.

bet iekšā man pilnīgs bardaks. kaut kāda nervozitāte, ko es izmisīgi cenšos apspiest; kaut kādas tipa bailes; kaut kāda apziņa, ka viss patiesībā ir ļoti dziļā dirsā;

skatos uz cilvēkiem sabiedriskajā transportā. uz to, kā viņi dodas kaut kādās savās dienas gaitās. tā kā kaut kādā lēnā filmā. kur ir viņu pamatojums? vai ceļš no mājām uz darbu uz veikalu uz mājām ir jau tik iegājies, ka viņi vairs nepamana, ka to veic? kā vēl viņi pavada laiku? kas viņu dzīvē ir interesants?

kas vispār ir interesants?

...jo man ir nenormāli garlaicīgi. man ir noriebies mans ikdienas ceļš. man ir noriebies vakaros skatīties seriālus un eksistēt. noriebies tikai apdzīvot zemeslodi. bet es tāpat tikai eju pa jau ieieto ceļu. katru dienu. vismaz šī diena ir skaista.

nahren visu. kur ir mans miers?