Take it easy.

(Reply to this) (Thread)

nevaru. redz, es te vienam ļaudim no sirds un no rajona par baltu velti palīdzu, jo tas, ko viņš dara, ir nenormāli kruta, bet jams visu laiku īd un ņemas un visas izdevības, kas nāk pretī un ir tikai aiz astes jāsaņem ciet, nodirš. kā rezultātā - ai kānt teik it enī mōr

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tā kā ir viena tāda vilcēja un glābēja kā tu, kapēc gan nepasūroties un nebūt līdzās arī ļaunam. gan jau to putru tu arī izstrēbsi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau nedaru vairāk, kā pašai gribas, tādā ziņā nav problēmu, pagrūtināta nejūtos. vnk besī, ka cilvēks pats savu labumu nesaprot un plus vēl ar visiem attiecības bendē

(Reply to this) (Parent)

Ai, šitādi gadījumi gan ir neciešami. Solidarizējos ar tevi.

(Reply to this) (Parent)

Un kur tad likt visu to frustrāciju un niknumu? Meditēt, štoļi? Vai arī dzert nonstopā? Daudz vieglāk un lētāk taču ir aizmirst par manierēm un bojāt garastāvokli pārējiem. Padomju laikā pārdevējas mierīgi apdirsa klientus fana pēc, tātad, tradīcijas sava tuvākā čakarēšanai mums ir bagātīgas.

(Reply to this) (Thread)

kliegt uz sievu un iekaustīt bērnu un suni ;D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, un vēl iespļaut kaimiņam pastkstē.

(Reply to this) (Parent)

Šie sulīgie ieraksti! Abažaju :)
Taču, ko darīt, ja šāds cilvēks ir kāds tavs radinieks - tu gribi viņam palīdzēt, bet nespēj, turklāt vienā dienā šis cilvēks ir izlēmis, ka šī pasaule tiešām nav tā vērta, lai tajā pavadītu vēl kādu dienu, un gatavs? Ko tad? Tā kā rūgtums paliek... un tu saproti, ka šitā tās lietas nerullē.

(Reply to this) (Thread)

nu, radiniekus neizvēlas, tas fakts, jādzīvo ar tādiem, kādi ir, taču, cik tālu sniedzas viena rada iespējas palīdzēt, nenodarot pašam sev pāri, spraševajitsa?

(Reply to this) (Parent)