Comments: |
1) kāpēc atkal nacionālais tiek vienādots ar protonacistisko, kāpēc konsekventi šī slidenā nogāze 2) mehānisms nav mistika, etniskās apziņas, viņi-mēs (mēs - taisam plakanos skeletkapus, viņi - uzkalniņkapus, mēs sakām - lauma, viņi saka - ragana, utt) "nacionālisma" saknes atradīsi cik tālu vien skatīsies cilvēces vēsturē, ja vēlies, "protonacistiskais" komponents būs turpat, bet nu un? vajag izmest kresi iekrāsoto domātāju, vēsturnieku, pētnieku ideju, ka "nacionālisms" ir kaut kāds 19. gs. izgudrojums (ar neretu piebildi - slikts izgudrojums), tā gluži vienkārši ir tuvredzība
1) netiek vienādots. Tiek iezīmēts, kā viens no komponentiem (ne nepieciešami nepārtraukti klātesošs, starp citu), par kuru man šajā gadījumā ir subjektīva interese.
2)Tevis piedāvātais skaidrojums: pirmajai daļai absolūti nepiekrītu, otrā daļa - piekrītu, bet tāpēc, ka virziens tīrā veidā intuitīvi nešķiet labākais, nevis tāpēc, ka piekristu radikālajam piedāvājumam atmest to vispār.
Piemēram, biju pārsteigts, kad daudz kur Lutera tekstos (16. gs. vidus) tiek runāt par "mums, vāciešiem", vai "vācieši ir x un y". Biju pārsteigts, kad uzzināju, ka Lielkunigaitijas karaļiem (ja nemaldos, tam pašam Vītautam) teritorijas paplašināšanās austrumu virzienā vārdā (14.-15. gs.) kā viena no agendām tika minēta doma, ka "mēs atgūstam mūsu senču zemes" (apbrīnojami! tās tiešām bija izbijušas baltu zemes! taču kā etniskā pašapziņa varēja paplašināties pāri tik daudz dažādiem ierobežojumiem (dažādas ciltis, maztautas, gadsimti..kas, kolektīvā atmiņa?)?). Biju pārsteigts, kad uzzināju, ka Roberts Brūss no Skotijas raksta uz Īriju (14. gs.), klanu virsaišiem, sakot "nostra naciones" (proti, meklējot iespēju "mums gēliem (ķeltiem, valodas/paražu radiniekiem) pret iebrucējiem normāņiem-sakšiem". Utt.
tādi lieli griezumi laikiem un tautām pāri man nešķiet korekti, struktūras dažādās vietās dažādos laikos atšķiras, dinamiski attīstas ar pārejošiem stabilitātes punktiem, pat ja apzīmētājs šķiet līdzīgs (piemēram, 'ģimene'), apzīmējamā lieta nav viena un tā pati. | |