Sēžu Kapucīšu ielas otrā galā, viss tāds nomulsis un neparastu smaršu appūsts...
Von(ne)gudiski neticamās sagadīšanās rezultātā šodien atnācu divas stundas pirms slēgšanas, lai gan bija iecerēts ieskriet pēdējā mirklī pirms slēģu aizvēršanas pusseptiņos un tad jozt tālāk pie draugiem pusdienās. Tomēr pārbīdīju plānus, jo izlēmu ziedot krietnu sprīdi milzīgam japāņu grāmatveikalam, ko vakar uzgāju tā slēgšanas brīdī. Un... atklāju, ka glaunā bodīte jau ciet. Divas kundzes gan rosījās pa iekšu un vislaipni ielaida mani siltumā ar garu atvainošanās runu, ka veikalam mainoties īpašnieki, kase jau slēgta un bjeņveņū jaunnedēļ, ja transfērs noies gludi. Te nu bija mana kārta nodziedāt oodu apdāvināšanās priekam, tautu draudzībai un nejaušības spēkam. Par laimi, kā kārtīgam austrumeiroopas gangsterim, man ķešā bija rullītis ar trim keša 50-niekiem, sejā dzejisks smaids un izmisums. Sadraudzējāmies, un es kļuvu par pēdējo vecās īpašnieces klientu, turklāt viņas asistente man uzsmidzināja jaunas džentelmeņu fragrances tādā kvantumā, ka vēl aizvien esmu noreibis.
Vēl bij jautri, kad viņas man vaicāja, kādu oderi tad es pats valkājot - atzinos, ka jau 30 gadus esmu uzticīgs Fārenheita nedecimālajai sistēmai. Madāmas līdzjūtībā galvas vien nošūpāja, taču atrada arī pozitīvo graudu - sak, paskat, pat lielveikalu upuri pie viņām nejauši ceļu rod. Nācās atvainoties, ka tā nav bijusi orgāniska izvēle, vienkārši mazs testeris bij izspraucies pie manis caur dzelzs priekškaru, un lūdzu novērtēt manu ilggadējo fidelitāti šai pārmaiņu laikmetā.
14. Februārī Ķipī atkal restorānu diena: vai nevēlaties atnākt pasērst, pamieloties, ij dāvaniņu saņemt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izskatās, ka mēs sestdien ar puņķainiem deguniem un sāpošiem kakliem marināsimies mājās :( bet kīp in tač, man arī kukulis jāatdod.

(Reply to this) (Parent)