| |
[Jul. 13th, 2014|10:42 am] |
Bija tāds stratēģiskais plāns visu sestdienu strādāt. Pamodos vēlu, pēc tam agri aizgāju gulēt diendusu, no kuras pamodos vēlu un vakarā ļoti laicīgi nolikos uz naktsguļu. Nevarētu teikt, ka šorīt justos ļoti izgulējusies. Taču varu saderēt, ka 1dienu uz darbu būšu augšā kā štiks, nogurums nevienā acī, gatavs darbam un aizsardzībai. Nezinu, kā šādu debilu razkladu dēvēt. apzinīgums un darbaholims tas noteikti nav, jo citus savus darbus (ko darīt pa vakariem vai nedēļas nogalēs) vnk noguļu.
varētu šodien strādāt, bet šodien sabiedriskie pienākumi. cik nu sabiedrīski un cik nu pienākumi, bet aizņems visu dienu. Tāds viegi melanholisks roadtrips uz Latvijas tālo galu klausīties mūziku.
vēl ir tā, ka lielāko daļu lietu man patīk darīt vienatnē, savā nodabā. atgriežos pusaudzībā. vai arī kļūstu par izteiktu introvertu. vai tomēr man būtu jāsāk domāt par kkādiem depr. simptomiem. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/171415/1326) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krii |
|---|
| Date: | July 13th, 2014 - 11:10 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Vakar bija Tāda-Diena. Es arī nogulēju visus ieplānotos darbus un visas sirdsapziņas ēdas par tiem.
| From: | zirka |
|---|
| Date: | July 13th, 2014 - 11:43 am |
|---|
| | | (Link) |
|
es nedomāju, ka darbošanās vienatnē norāda uz depr. simptomiem, vai drīzāk nav vienkārši tā, ka laika ir par maz, lai varētu ar to riskēt un dalīt ar citiem, ja labi zina, ka vienatnē tas būs patiešām kvalitatīvi pavadīts, kamēr jebkāda citu cilvēku iekļaušana savās aktivitātēs nes iespējamības, nejaušības, nekontrolējamības, vismaz man tā ir | |
