man te klasesbriedis nesen veica sekojoša rakstura rokādi – pārdeva savu lepno dzīvoklī Brīves ielā un par daļu piķa iegādājās pussabrukušu māju mazpilsētas lauku rajōnā. par daļu īrē savu bijušo dzīvokli no jaunā īpašnieka un par atlikumu vaļas brīžos remontē savu Kurzemes vigvamu. lai nu viņam veicas…
abet ar pirmo shēmu pats saskāros tik biezajos gados, kad viens otrs radagabals/čoms aizgāja ahūnā, sapņojot par mirdzošajiem vērdiņiem, kas veltos viņu virzienā, ja klāt pirmajam nomaksas dzīvoklim paņemtu vēl trīs. nē. labāk piecus vai septiņus. septiņi taču ir laimīgs skaitlis. un banka arī smaida kā saulīte un māj ar galvu - jā, jā, tā ir normāla prakse! lai gan cilvēku lāga nepamet klusklusītiņa sajūta, ka kaut kas tur īsti neštimmē.