Vai māsiņu jaukums nav atkarīgs no pacienta? Piemēram, ar mani, atlētiska auguma Apolonu, māsiņas allaž apietas laipni un dūdo vien!

(Reply to this) (Thread)

es pieļauju, ka tas ir atkarīgs no daudz un dažādiem faktoriem.

(Reply to this) (Parent)

turies

/jaukā māsiņa noteikti kaut kur ir/

nesaprotu vēl kādēļ tā ir, bet, nu jā, tā ir ar LV sistēmu.

Bet ne par to. Gribēju pajautāt tādu kā formulējumu normālai māsiņai. Tas var šķist jocīgs jautājums, bet es gribu zināt, lai vienkārši mācītos no pēc iespējas vairāk un dažādākām pieredzēm.

(Reply to this) (Thread)

ne-nīgra un izbesījusies un ar vismaz nedaudz uz āru izrādītu vēlmi palīdzēt. Ja viņa vēl mēdz pateikt "labdien", pasmaidīt un/vai pie smaida piebilst "viss būs labi". un izdarīt to gan pacientam, gan stresainajiem pavadoņiem, tad tāda persona, manuprāt, ir nenovērtējama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) njā, šim, cik mēs tikām mācīti un dīdīti nodarbībās nodaļā, jābūt pašsaprotamam. pacientam nav jāzina cik noguris esi, cik maiņu jau rukā vai kādas problēmas ir mājā, tu esi darbā, kur tev jāpalīdz cilvēkiem, kam jau tā ir grūti, un tā. Man liekas, ka tas sekoja pēc roku pareizas mazgāšanas daļas. :D
bija pat diezgan funny, kad virsmāsa-pasniedzēja ar savu ne visai holivudisko smaidu mums katru reizi pirms nodaļas durvīm apstājās un pagriezās, lai nočekotu vai visi ir smaidīgi un cheerfull (tas nav viegli, kad pirmo reizi jāiet izdarīt injekcija ar zālēm reālam slimniekam un tu tur reāli mīz zeķē)
bet vispār nesaprotu. ja ir tāds laipna un draudzīga atmosfēra, tad viss nāk vieglāk. nu, piemēram, pacients netīši izdarījis kaut ko ne tā vai jāsarunā vai jāpaskaidro, ko tagad darīt, tad to vieglāk ir menedžēt vieglākā atmosfērā. so, labums māsai un pacientam.

(Reply to this) (Parent)

āā, jautājums bija par normālu māsiņu. Normāla māsiņa ir tāda, kas nav judgemental, vai arī, ja ir, tad neliek par to ārēji nekādi manīt.
Nu, vispār valda pār savām emocijām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, fuj, tas nav ok. tas galīgi nav ok. man ir žēl, ka tā vēl ir.

laikam vienīgais, kad tas ir ok, ir kad jau n-to reizi pacients savas bezatbildības dēļ atgriežas. kad zinot, ko nedrīkst darīt, lai sevi neapdraudētu, to tomēr dara. tipiski - dzer, nelieto medikamentus, jauc medikamentus ar alko, neregulāri seko sev līdz. Tad varbūt noder pateikt, ka tā varbūt darīt nav pieņemami.

(Reply to this) (Parent)

super!