:) njā, šim, cik mēs tikām mācīti un dīdīti nodarbībās nodaļā, jābūt pašsaprotamam. pacientam nav jāzina cik noguris esi, cik maiņu jau rukā vai kādas problēmas ir mājā, tu esi darbā, kur tev jāpalīdz cilvēkiem, kam jau tā ir grūti, un tā. Man liekas, ka tas sekoja pēc roku pareizas mazgāšanas daļas. :D
bija pat diezgan funny, kad virsmāsa-pasniedzēja ar savu ne visai holivudisko smaidu mums katru reizi pirms nodaļas durvīm apstājās un pagriezās, lai nočekotu vai visi ir smaidīgi un cheerfull (tas nav viegli, kad pirmo reizi jāiet izdarīt injekcija ar zālēm reālam slimniekam un tu tur reāli mīz zeķē)
bet vispār nesaprotu. ja ir tāds laipna un draudzīga atmosfēra, tad viss nāk vieglāk. nu, piemēram, pacients netīši izdarījis kaut ko ne tā vai jāsarunā vai jāpaskaidro, ko tagad darīt, tad to vieglāk ir menedžēt vieglākā atmosfērā. so, labums māsai un pacientam.

(Reply to this) (Parent)