es nekad neesmu nodevusi asinis, un man par to ir kauns. bet es neko nevaru darīt, ka jau tas nelielais daudzums, ko no manis paņem analīzēm, mani spēj novest līdz ģībonim. ja man būtu jāizpumpē no sevis laukā puslitrs, pirms gadsmita ģīboņa es vēl droši vien nokorķētu visu donorcentra aprīkojumu :D

(Reply to this) (Thread)

hhh. es sataisījos uz ģībšanu, šķiet, tikai pirmajā reizē, bet līdz galam tā arī nenolikos, tikai mells gar acīm. Pēcāk, kad pierasts pie tām īpatnējām izjūtām, bija īzī-pīzī.

(Reply to this) (Parent)

zin,man šausmīgi bail no dakteriem un špricēm un baltiem halātiem, tā,ka līdz histērijai. tad nu kaukur ap 20 gadiem nolēmu,ka ar saviem dēmoniem jācīnās, un devos tās asinis nodot (nu,arī tāpēc,ka man bērnība gana citu salietas)
un ne nnieka ne ģību neko. tāds patīkams gaisīgs fīlings,kā pēc gavēņa.

vēlākos gados piestaigāju turpat mājai ap stūri uz šarlotes ielas, tik negodīgi,ka tur aiztaisīja ciet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man īsti nav bail no dakteriem, špricēm un baltiem halātiem, bet tieši no asiņainā skata. kaut kādas stulbas fizioloģiskas bailes.
bet vispār doma cīnīties ar saviem dēmoniem ir laba :)

(Reply to this) (Parent)