piem., par legalizācijas jautājumu vnk nav pazīstamu ekspertu, ar ko būtu vērts runāt. tādi oficiālie eksperti kā astrīda stirna nav uzticamāki informācijas avoti kā cilvēks no ielas. liepnieka zināšanas par aizlieguma politiku arī ir sagrābstītas, bet viņš sliktākajā gadījumā vismaz pacēla tēmu, kas ir pelnījusi būt aktuāla. es nezinu neko citu, ko viņš būtu teicis, jo vispār nesekoju medijiem

šis ieraksts ir piemērs "inteliģences" bankrotam, jo katru reizi, kad ir darīšana ar pārliecinošām, bet nepareizām idejām, atbilde uz to labākajā gadījumā ir mēģināt runāt par konkrētiem iemesliem, kāpēc tās ir nepareizas, bet praktiski neviens nerunā par problēmas sakni. izglītība par uzticamas informācijas atlasīšanu no neuzticamas informācijas jeb par pierādījumu/autoritātes standartiem ir atstāta novārtā, un tāpēc cilvēki caurmērā ir kā uzņēmīgi kā sūkļi un pieķeras pirmajiem uzskatiem, kas šķiet pārliecinoši. psiholoģijai un kognitīvajām zinātnēm par to mūsdienās ir daudz un arvien labāk pamatotu lietu, ko teikt, kurām ir arī praktiska nozīme. runa ir, piem., par disonanses teoriju, bet "intelektuāļi" ir pārāk atpalikuši, lai viņiem būtu par to skaidra aina. tā vietā ir daudz cilvēku, kas patiesībā vispār nespētu paskaidrot, piem., kāda pieeja ir zinātniskā procesa pamatā, bet sašūst, ja saskarās kaut vai ar mājieniem, ka viņu zināšanām būtu kaut kādi trūkumi. efektīvi izglītot sabiedrību par to, kam ir labāk uzticēties, būtu visaptverošākā pieeja, kas ļautu visiem pietuvoties uz īstenības balstītiem uzskatiem, bet tā vietā tiek taisīti kārtējie portāli ar seklām idejām par to, ka visiem, redz, obligāti ir jāpiedalās vēlēšanās, jo tā esot pilsoniskā atbildība