"un nevajag sākt par to, ka darba laikā privātas sarunas nav jārisina, visiem taču gadās". Negadās visiem, to noteikti zinu. Birojā, kur nostrādāju 5 gadus, NEKAD darba laikā darba vietā privātas sarunas nerisināju, jo tas bija aizliegts. Ir pusdienas laiks vai iziet uzpīpēt, ja vajag. Nu, labi - es darba laikā arī neko nesaistītu ar darbu nedrīkstēju darīt. Risināties var arī e-pastiski galu galā.
Tajā pašā pieminētajā darba vietā man nebija ne jausmas par to, kāds ir pārējo darbinieku ģimenes stāvoklis, bērnu skaits vai attiecību statuss. Tāpat arī viņiem par manējo, jo mēs patiešām TIKAI strādājām tur.
Nē, nu droši vien ir dažādi kolektīvi un dažādi darba devēji.
Es tikai esmu izbrīnīta, jo man nebija ne jausmas, ka tā ir tāda problēma, ka jākarinā plakāti. Man jau nekas pret tiem plakātiem nav, lai tak katrs karinā, ko grib.

(Reply to this) (Parent)