labrīt. tamdēļ, ka laikmetīgā māksla notiek šeit un tagad? pēc 100 gadiem, kad institūcijas būs atsijājušas kanōnu, gan jau skatītāji skatīsies tāpat, kā mēs tagad uz 19.gs. gulbīšiem, sajūsminoties par meistarību, izdomu, pamatīgumu vai ko nu tur vēl ne. mani atkal fascinē tā potencialitāte, kas ir pieredzama tieši, esot klāt šajā tapšanas brīdī. nu, kad kļūst iespējams redzēt, kā veidojas kanōns, kādā veidā tiek izcelts viens un tiek nozaudēts pavisam kas cits, iespējams, tikpat izceļams; tas ļauj arī citādāk paskatīties uz to vēsturi, kas tagad kanonizēta karājas pie mmuzeju sienām. redzēt, cik nebūt ne "autoritatīva", bet gan 'laikmeta gara, dirskursu un naratīvu ietekmēta/nosacīta' tā ir. etc. etc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu, piekrītu.

Analoģiski būtu iet klausīties kaut kādas jaunās grupas, starp kurām ir daudz imitētāju un nemākulīgu spēlētāju, bet var iznākt sadzirdēt the sound of future classic. Tikai tur jābūt milzu pacietībai un spējai neuztvert to visu personiski. Man laikam nav ne viena, ne otra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai arī redzēt/dzirdēt 10 dažādus "burvju flautas" uzvedumus un priecāties par to, cik dažādi un ar kādiem akcentiem radošās komandas ir interpretējušas materālu.

(Reply to this) (Parent)