- Mamma palūdza/mamma visu ceļu nesīs opā/mamma no rīta saģērbj un sabučo/bērns drīkst sēdēt uz soliņa un pūsties, nevis iet uz grupiņu
- Citādi omammai mājās būs grūti tikt galā
- Būs foršā audzinātāja, nevis neforšā
- (Implicēts) Ir jāparūpējas un jāaudzina mazākie bērniņi
- Varēs parādīt citiem savu jauno mantiņu
- Mamma paskatīsies tavu smuko zīmējumu
- "Es zinu un saprotu, ka tev nepatīk, un man ļoti žēl, bet nav citas iespējas"
- "Ir jau piektdiena, rīt varēsi uz bērnudārzu neiet"

Nu, vārdsakot, visas tās argumentācijas, kuras tiek pielietotas, ja pašam kādā rītā zašibisj kā negribas iet uz darbu. Pasniegtas kā īstermiņa risinājums, nevis Globāla Pārliecība.
Protams, "bērnudārzs principā ir forši" un "bērnudārzā tu daudz ko jaunu un krutu iemācies" un "es lepojos ar tevi, ka tu biji paklausīga" arī tiek pilināts, bet tas ir vakaros, nevis tad, kad ir Rīta Drāma un kautkāda īstermiņa lekšanās nestrādā.

Bet nu šeit runā cilvēks, kas arī savos 30+ vēl nav spējis līdz galam internalizēt domu, ka darbs, kas patīk un interesē, vispār var "pienākties" un attiecīgi uzņemas visus sūdus, kas nepatīk un neinteresē, jo "par to taču naudu maksā, ne jau par to, kas ir forši un aizraujoši".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, nu pa lielam sakāmais neatšķirās; tas laikam tomēr liecina, ka ja arī pateicu kaut kā savādāk, domu gājiens iespējams tomēr ir līdzīgs.

Varbūt tas tāpēc, ka es savukārt pārstāvu otru galējību, savos 30+ vēl nesmu spējis internalizēt domu, ka dažkārt jāizdara kaut ko tādu, ko tai brīdī negribās, līdz ar to ļoti daudz ko sūtu nafig pat tad, kad zinu, ka pēc tām nosacītajām grūtībām būs kaut kas tāds, ko gribētos sasniegt.

(Reply to this) (Parent)