vai ne! Bet vai nebūtu vienkāršāk vnk vienā brīdī deletēt visus parādus - kas, kā izskatās, nekad netiek atdoti - un vnk turpināt dzīvot un strādāt ar tiem resursiem, kas ir apgrozībā uz deletēšanas brīdi? Es pieļauju, ka grāmatvedības bilancēs (bet nevar paļauties, grāmatvedībā es biju knapi sekmīga...) parāds nav nekāda baigi operējamā summa, tik vien cik % maksājumi, ja vien tādi tiek veikti.
tb. kura pieeja izrādīsies progresīvāka ilgtermiņā: uznemties jaunas parādsaistības un turpināt spēlēties bankās kā to dara LV, vai arī pasūtīt visus n* un turpināt labi dzīvot kā Islandē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hipotetiski, varbuut (cik es saprotu tu doma par taam 'debt jubilees'). Tomeer, tas nenotiks. Shi speele ir politiskaa speele, un merkis ir kljut par kreditoriem (tiem kam ir kresls, uz ka seedeet). Bankaam, lai gan taas ir tekniski bankroteetas, ipashi izdevaas likt nodoklju maksaataaju paraadnieku lomaa.

Es nezinu ciki tu labi prot anglu valodu, bet varu ieteikt lasiit David Graebera gramatu "Debt - the first 5,000 years"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies.

(Reply to this) (Parent)

Parādu anulēšana, kaut arī tehniski iespējama, tomēr nav nekāda labā lieta, jo mazina motivāciju dzīvot bez parādiem vai aizņemties atbildīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neaizdot.

(Reply to this) (Parent)