kanariņš - [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 23rd, 2011|12:49 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]

kā to nosaukt - par ēdiena terōru vai kā? izplatīts pie vecākiem ļaudīm, kas uzbāžas ar ēdienu. un nevis vienkārši uzbāžas, bet noteiktu ēdienu, noteiktā formā, noteiktā laikā u.tml. Piemēram, ka ēdiens jāēd silts vai tūdaļ pēc pagatavošanas. un nekādi iebildumi, ka es mīlu remdenus vai aukstus ēdienus un karstus vnk nevaru sevī dabūt iekšā, vai arī, ka neesmu izsalkusi un man nav problēmu uzsildīt savu porciju vēlāk, nedarbojas un tiek uztveri kā nepakļaušanās ar visu no tā izrietošo apvainošanos un psiholoģiskās atriebības/terōra sekām. Piemēram, viens no lielākajiem bērnības skandāliem, kad apšaubīju tēva autoritāti (kas līdz tam bija kaut kas neiedomājams), bija tieši par ceptu olu, kuru viņš nez kāpēc gribēja man pasniegt, uzliktu uz baltmaizes šķēles, un nevis vienkārši baltmaizes šķēles, bet gan apceptas (ciest nevaru uz pannas, sviestā ceptu baltmaizi). šis brīdis iezīmēja sava veida iniciāciju pieaugušo kārtā. bet ar to pārtikas terōrs manā dzīvē nebeidzās. nākas iekļauties ģimenēs un ļaužu lokos ar noteiktiem ēšanas paradumiem, kas ir visai pretēji manai liberālajai pieejai, demonstratīvi sēdēt pie kopgalda un gaidīt, kad atdziest ēdiens, lai parādītu, ka nav starpības, vai tas atdziest katlā vai man priekšā uz galda, vai arī izspiest samocītu smaidu un rīt lejā "pagaršo, pagaršo, bet nu tu pagaršo" kumosiņu u.tml.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]josie
Date:February 23rd, 2011 - 01:07 pm
(Link)
drīzāk tās izklausās pēc slāpēm darīt, ko pašai gribas, bez kompromisiem un visādie citādiem pielāgošanās variantiem, vai arī defoltā disidenta raksturs :DD
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:February 23rd, 2011 - 02:12 pm
(Link)
nē, tā nav vis. cilvēki ir dažādi un ir būts gan viesos gan tā un nav problēmu salāgot dažādās gaumes, bet ir tāda cilvēku suga (parasti no psrs laikiem), kuriem ēdiens ir kaut kāds fetišs.
[User Picture]
From:[info]josie
Date:February 23rd, 2011 - 02:58 pm
(Link)
tās drīzāk ir tādas ar galdu un ēšanas kultūru iedibinātas tradīcijas, sociālas pierašas, kas kaut kā bijušas svarīgas mūsu vecākiem. principā jau atkarīgs no ģimenes, manējā nekad nav bijis tas lielais galds, tāpēc neviens nekad nav uzstājis uz tiem 'likumiem', kaut man pašai šķiet pievilcīga to brokastu, pusdienu un vakariņu kultūra (satiekas ģimene, mīļotie cilvēki, bērni), tāds kā vienojošs rituāls, bet nu nevar jau ar uzspiešanu, to gan ne.
[User Picture]
From:[info]black_data
Date:February 23rd, 2011 - 05:49 pm
(Link)
Nu, tagad ļautiņi apvainojas, ja tu viņus nepiedraugo.
From:[info]zintish
Date:February 23rd, 2011 - 01:26 pm
(Link)
man atkal ir tieši otrādāk, bet tikai zupas sakarā gan.
es nespēju ieēst remdenu zupu (ja tā ir no karsto zupu kārtas, protams)
[User Picture]
From:[info]petrovichs
Date:February 23rd, 2011 - 04:05 pm
(Link)
Kulinārfašisms ;)
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:February 23rd, 2011 - 10:41 pm
(Link)
vo vo!
[User Picture]
From:[info]mugursoma
Date:February 23rd, 2011 - 09:48 pm
(Link)
manā ģimenē ir tieši tāpat. Man liekas, ka tas tiek darīts no laba prāta - tā ēst ir garšīgāk!

Un, protams, ka ēdiens, tāpat kā seksualitāte savā būtībā pārstāv kaut ko eksistenciālu, kura izmaiņas draud ar stabilitātes zudumu. :)