Dakters no daktera atšķiras tak.
Mana ģimenes ārste (manas mātes gados) tā arī pasaka par dažu labu ārstēšanas līdzekli - šo lietojām pirms 20 gadiem, tad nosaucām par neefektīvu/sliktu/novecojušu un atteicāmies, tagad tas atkal modē - jā, tieši modē...bet es visu mūžu atcerēšos, kā reiz jaunībā jaunie mikroķirurgi slimnīcā korī rēca par to, kā māmiņa manu kāju bija mēģinājusi ar Višņevski ārstēt - ar šoto govju smēri!!!

(Reply to this) (Thread)

runa jau nav par saturu, bet gan par ārsta komunikāciju ar pacientu. ko var izdarīt profesionālāk un mazāk profesionāli. Tādu lietu apsriešana, kas neattiecas uz konkrēto keisu un ārstēšanu, vai ir nesaskaņu vai pat aizskārumu avots (rase, dzimums, reliģiskā pārliecība, ezotēriskās prakses etc.) man šķiet diezgan nevajadzīgas un, ja arī ārsts tās izvēlas pielietot komunikācijas iedibināšanai, tas būtu jādara ļoti uzmanīgi un taktiski, nevis jāsper laukā tā, it kā tas būtu "normāli".

(Reply to this) (Parent)