ideja patiesi lieliska, mani gan biedē fakts, ka vecie ļauži vairs īsti negrib dalīties pieredzē vai atmiņās, bet dialogā aši pārmetas uz politiku.
bet tas vairāk tā kā no, manas privātās pieredzes :)

(Reply to this) (Thread)

man atkal no sākuma bija rezervēta attieksme, jo šķita, ka publika varētu ņirgāties par vecajiem cilvēkiem, vai arī, ka vecie ļauži nespēs adekvāti reaģēt kkādos brīžos, nu, tur apvainosies u.tml. Bet beigās izrādījās pārsteidzoši kruta. gan cilvēki nāca no dažādiem bekgraundiem - sākot ar biznesmeņiem, līdz pankiem, gan dažāda vecuma, gan arī dažādiem jautājumiem. un kundzītes baigforši tika ar visu galā un pašas beigās bija tik pārsteigtas un priecīgas. ir jau, protams, arī pa darvas pilei tajās medus mucās, bet, nu, man šķiet, ka ir vērts mēģināt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par vajadzību mēģināt nav ne vismazāko šaubu :))
vai tas kā kultūrfakts tiek arī iemūžināts, vai paliek mirkļa performēšanas formātā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

konsultācijas viens pret vienu. iemūžināts tiek tikai atmiņā :)

(Reply to this) (Parent)

es nezinu,skaļi domāju, neko nepārmetot, varbūt nevajag viņas saukt par vecām kundzītēm, mana mamma ir krietni pensijā un viņa ir sieviete gados, jā varbūt nemodīga un krunkaina, bet ne pendža, ne kundze, ne tantīte :) ja tā ar tādu cilvēku runā kā ar cilvēku, tad nemaz tik oldskūlīgi tie uzskati nenāks ārā. mazi un veci cilvēki lieliski jūt, kad ar viņiem runā patiesi

(Reply to this) (Thread)

pensionāri vairāk lietoju kā norādi uz sociālo statusu, par "kundzītēm" dēvēju visas sievietes mammas un krustmammas vecumā.
drošivien, pašai jau arī ir kkādi stereotipi, kuriem tikai ar treniņu pāri tikt:)

(Reply to this) (Parent)

Pieredze ar manu vecmāmiņu no mātes puses rāda, ka tās kundzītes (it sevišķi pilsētnieces no inteliģentām ģimenēm) mēdz būt ar visai progresīviem uzskatiem morāles jautājumos :) Ja viņa būtu dzīva, tad noteikti ļoti labi iederētos šādā projektā.

ik pa laikam sanāk būt kopā ar cilvēkiem zem simts. jāņem vērā dzīves laika izglītība/vide, otrs faktors ir vecuma plānprātība, trešais faktors ir kā intervētājs spēs ieinteresēt to cilvēku pod sto runāt.
ir bijis tā, ka brauc pie cilvēka divas stundas, viņš kā sāk runāt par rīgas kungiem, kas zog, tā arī norunā visu dienu un Tu vari kaut vēderdejas dejot, neko par tēmu nepateiks. ir varianti, ka iebrauc vnk pa ceļam, uz neko necerot, cilvēks balts kā sniega kupena, bet prāts asāks par manējo reizes septiņas un cilvēks runā un atceras tik daudz, ka jūties pacilāts pāris mēnešus no vietas. ir visādi. man vislabāk patīk ieliet tiem večukiem/tantukiem un prasīt viskaut ko par padomju laikiem :DDD

(Reply to this) (Thread)

ir konsultāciju birojs, kur kabinetā sēž kundzīte pod sto un cilvēks, kam ir kāds jautājums, var nākt ciemos un dabūt atbildi vai iesastīties sarunā. visas puses ir informētas un zina, uz ko parakstās.

un tie nav gluži "pastāstiet man, kā tur tolaik, kad vēl dinozauri bija, zeme izskatījās" jautājumi, bet gan cilvēku personīgi interesējoša kāda lieta, problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tagad sapratu :)

(Reply to this) (Parent)