ik pa laikam sanāk būt kopā ar cilvēkiem zem simts. jāņem vērā dzīves laika izglītība/vide, otrs faktors ir vecuma plānprātība, trešais faktors ir kā intervētājs spēs ieinteresēt to cilvēku pod sto runāt.
ir bijis tā, ka brauc pie cilvēka divas stundas, viņš kā sāk runāt par rīgas kungiem, kas zog, tā arī norunā visu dienu un Tu vari kaut vēderdejas dejot, neko par tēmu nepateiks. ir varianti, ka iebrauc vnk pa ceļam, uz neko necerot, cilvēks balts kā sniega kupena, bet prāts asāks par manējo reizes septiņas un cilvēks runā un atceras tik daudz, ka jūties pacilāts pāris mēnešus no vietas. ir visādi. man vislabāk patīk ieliet tiem večukiem/tantukiem un prasīt viskaut ko par padomju laikiem :DDD

(Reply to this) (Thread)

ir konsultāciju birojs, kur kabinetā sēž kundzīte pod sto un cilvēks, kam ir kāds jautājums, var nākt ciemos un dabūt atbildi vai iesastīties sarunā. visas puses ir informētas un zina, uz ko parakstās.

un tie nav gluži "pastāstiet man, kā tur tolaik, kad vēl dinozauri bija, zeme izskatījās" jautājumi, bet gan cilvēku personīgi interesējoša kāda lieta, problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tagad sapratu :)

(Reply to this) (Parent)