Man reiz gadijās vēl interesantāk. Kaut kādā profesoriskā autopilotā gāju izņemt naudu, lai veikalā nopirktu dažas dzīvības uzturēšanai svarīgas lietas. Tikai veikalā pie kases sapratu, ka naudu it kā ņēmu, taču izlaidu posm no bankomāta līdz makam. Stiprināju sevi ar domu, ka esmu kādam uzdāvinājis piecīti.
Bet vēl labāks stāsts ir par manu paziņu A.S., kurš algas dienā ņēma no automāta naudu un pēc naudas izņemšanas aizmirsa izņemt no aparāta karti. Rezultātā viņš kādam noteikti pavisam jaukam cilvēkam uzdāvināja turpat vai 300Ls (gadus 7 atpakaļ tā bija ok summa), jo kad A.S. saprata, ka aizmirsis bankomātā karti, tad kontiņš jau bija sauss.

(Reply to this) (Thread)

Tad arī tā bankomāta softs sūkāja, tagad tāda lieta neietu cauri. Bet nu baigi debīli, es arī vienreiz pie bankomāta piegāju, kur karte bija atstāta. Nospiedu cancel, iečekoju karti (zviedru vārds), pametu acis riņķī, ap stūri gāja zviedriska paskata cilvēki, aizskrēju, paprasīju kura ir (zviedru vārds) un atdevu. Tante bija konkrēti apstulbusi, jo visā pasaulē droši vien SEB bankomāts ir unikāls, es pats viņā kādas 2 reizes esmu atstājis karti + vēl vienreiz veikalā, bet paldies dievam nekas slikts nav noticis.

Savukārt draugs viegli iedzēris, pēc SEB bankomāta apmeklējuma karti vairs nevarēja atrast, visur izmeklējās. Piezvanīja, nobloķēja un pēc 5min atrada karti kabatā, kurā nebija skatījies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aizmirsu pateikt, ka tikai pēc kartes atdošanas iedomājos, ka man bija iespēja taču kaut ko izņemt (ko es nebūtu izmantojis, pieminu to tikai tāpēc, ka pirms tam pat tāda doma neienāca prātā), bet tad atcerējos, ka pieejot pie bankomāta tas prasīja ievadīt pin kodu, tā ka nebūtu varējis neko noņemt.

(Reply to this) (Parent)