domāju, ka šāds lēmums savā nepopularitātē konkurē ar ideju aizklapēt ciet jebkuru kultūras iestādi un iemeslus var piemeklēt jebkuram, piem.:

teātruz vajag klapēt ciet, jo mums tak ir filmas - kas tā vispār par senilu ākstīšanos uz skatuves 2 h garumā

muzejus klapējam ciet, jo daudz muzeju tiešām satur dažādas trofejas, kurām nav nekāda saistība ar vietu/ valsti kur tas tiek izstādīts (faraonu mūmijas dažādos pasaules muzejos, piemēram),

bibliotēkas klapējam ciet, jo - mums tak ir internets un viss kas ir bijis un vēl būs tiks/tiek digitalizēts...

utt. utjpr.

par zoo dārzu, savukārt - man kā biologam gribas ticēt, ka šis iestādījums veic kādas svarīgas izglītojošas funkcijas, kuras var bet būtu grūti izveikt savādāk (piem., zoodārzos tomēr ir daudz uzskatāmas informācijas par dzīvniekiem, kurus, visticamāk es nekad savā dzīvē savvaļā nesatikšu, ja nebraukšu safari, vai uz antarktīdu....); par to trofejdzīvnieku diskursu - well....jebkurš muzejs, šķiet ir sācies tieši šādā veidā un tur nu vairs neko nepadarīsi...

(Reply to this) (Thread)

tā ir būtiska atšķirība, ka aktieri un grāmatas netiek turētas mūža ieslodzījumā, tāpēc analoģija ar teātriem un muzejiem ir nederīga; kā arī, tu piemini tikai izglītojošo funkciju, tā it kā tā būtu pašsaprotama un visa sākums un beigas, lai gan tas ir tikai viens no aspektiem

(Reply to this) (Parent)

varētu risināt vai nu eksponējot tikai vietējo flōru un faunu (kas ir gana izglītojoši, bet neprasa tik daudz resursu uzturēšanai) vai arī zoodārzus aizstāt ar dabas parkiem, kur apskatīt dzīvniekus relatīvā "savvaļā", daļēji šajā procesā pakļaujot sevi apdraudējumam (sensen atpakaļ šitā braucām sumbrus skatīties)

(Reply to this) (Parent)