Redz, kā reizēm sagadās - kādu dienu braucot auto nejauši dzirdēju interviju ar mūsu Olimpisko medaļnieku Vihrovu, kurš izteica akurāt to pašu domu, ko tu: ka sporta nodarbībām - un it īpaši bērnu nodarbībām - ir jābūt caur rotaļu un kā fun, nevis caur sodiem un kliegšanu. Un ļoti skeptisks bija par padomju sporta skolas "dresūras" tipa attieksmi, kur pats esot izbaudījis. Nodomāju sava bēbja sakarā, ka šādam trenerim es varētu arī uzticēt meitas fizisko attīstību.

Vihrovam ir vingrošanas skola, kur, ja es pareizi sapratu, ņem pavisam maziņus, tipa, 3-gadīgus un kur viņiem caur spēli veicina trīs lietas: lokanību, spēku un koordināciju. Nekādus sarežģītus vingrojumus, vai parsarg Dies' oplimpiskās rezerves tur netiek kaldinātas, jo tur ņem visus bērnus, nevis tikai nākamās "olimpiskās cerības".

(Reply to this) (Thread)

Skat: http://www.gymnastics.lv/babynastics.php

(Reply to this) (Parent)

Tas, ka tur rakstīts, ka "kopā ar vecākiem" ir tikai tādēļ, kā skaidroja Vihrovs, ka vecāki sākumā netic, ka viņu bērniem neviens pāri nedarīs. Tāpēc ir opcija, ka mamma/tētis sēž malā un vēro, kā lolojumam veicas. Parasti visiem pietiekot ar vienu inspekcijas reizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oi paldiesiņš, aiziesim iemēģināt šito; vēl es domāju paralēli uzzvanīt uz to otru, vecāko džudo skolu, moš vnk informācija neta lapā ir veca un viņi pēkšņi ir sākuši ņemt arī mazākus. jo man jau tā kā interesē, ka, ja bērnam ilgstoši patiks, tad varētu ar to nodarboties arī nopietnāk un mākslas vingrošana nav gluži sports, kurš man profesionāli šķistu ok, bet ko nu tur tik daudz uz priekšu domāt, redzēs..

(Reply to this) (Parent)