dzīvie miroņi |
[Sep. 27th, 2010|02:40 pm] |
Nē, tā nav nedz depresija, nedz mazohisms, ka sarunas vienmēr nonāk līdz negatīvajam. Lietas apkārt ir tādas, kādas tās ir, ko tur liegties. Vienīgā problēma ir, ka šādas sarunas visbiežāk neved pie kkādas rīcības vai apjausmas par rīcību, bet apstājas vien pie negatīvā fakta konstatācijas (un sabojāta garastāvokļa). Tādā ziņā man labāk patīk satikties ar cilvēkiem, ar kuriem ir kkas kopā darāms. Arī komunicēt ar tādiem ir vieglāk un interesantāk. Ārpus darba esmu diezgan nekomunikabla. |
|
|
Comments: |
From: | divi_g |
Date: | September 27th, 2010 - 02:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, no otras puses, dalīta bēda pusbēda.
tad jau to bēdu dalīt vajag, nevis runāt, bet neko nedarīt, vai nerunāt principā, domājot, ka bēda pati aizies prom :D
| From: | marija |
Date: | September 27th, 2010 - 04:51 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nav nav tik traki: ja runā par nozarēm, tad bieži tās sarunas apsīkst pie negatīvisma, bet ja par sapņiem un vīzijām vai pārsteidzošu pieredzi, tad smuki sanāk šad tad.
From: | kampars |
Date: | September 27th, 2010 - 08:30 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ja pieņem šo vietni par ārpus darba nodarbi, šķiet, ka ar komunikablitāti Tev viss kārtībā;)
tā ir virtuāla komunikabilitāte. un vispār, varbūt ekrāna manā pusē sēž resns, perverss onka netīrā pidžamā ar laukā izkarinātu krāniņu..
| From: | anetka |
Date: | September 28th, 2010 - 04:40 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jaa, bet pasaulei tomeer vajag taas skaistaas meitenes tumshiem matiem aadas minisvaarkos un viina sasarkanotaam luupaam
tas noteikti nav par mani - man nekad nav bijuši ādas minisvārki un es nedzeru vīnu.. bet :* tik un tā | |