| dzīvie miroņi |
Sep. 27th, 2010|02:40 pm |
|
Nē, tā nav nedz depresija, nedz mazohisms, ka sarunas vienmēr nonāk līdz negatīvajam. Lietas apkārt ir tādas, kādas tās ir, ko tur liegties. Vienīgā problēma ir, ka šādas sarunas visbiežāk neved pie kkādas rīcības vai apjausmas par rīcību, bet apstājas vien pie negatīvā fakta konstatācijas (un sabojāta garastāvokļa). Tādā ziņā man labāk patīk satikties ar cilvēkiem, ar kuriem ir kkas kopā darāms. Arī komunicēt ar tādiem ir vieglāk un interesantāk. Ārpus darba esmu diezgan nekomunikabla. |
|