Comments: |
nu redzi, pēc likumdošanas (cik man zināms) tad normāls gejs ne ar ko neatšķiras no vidusmēra, neprecēta, bezbērnu heteroseksuāļa
arī viņš var dzīvot un uzturēt kopēju saimniecību ar vienu vai vairākiem heteroseksuāļiem (vīriešiem vai sievietēm), bet nekādas "tiesības" šamie parasti neprasa - pretstatā gejiem, tad nu šo sauksim par "papildus tiesībām"
apelē parasti šamie pie, sauksim slengā, "ģimenes tiesību normām" (tas var nebūt juridisks termins, bet doma cerams saprotama) un cenšas iegūt tādas pašas tiesības, kā ģimeņu cilvēki
nu lūk, ja distancējamies no seksuālām nosliecēm (te nav runa normāls nenormāls), tad paliek tikai un vienīgi ģimenes un privātās tiesības
valstij, es pieļauju, varētu būt tiesības kaut kā izcelt ģimenes vai kā savādāk, bet ja runā par individuālām tiesībām tad jārunā par vispārējām - cilvēka tiesībām, nevis par kādas seksuālās deviantes tiesībām
atbilstoši ir jārunā nevis par seksualitāti, bet par tiesībām un tad jau viss vienkāršāk būs! vienas tiesības (vai atlaides) tiem, citi pienākumi šitiem ...
apmēram tā - un ne vārda par dibenā stampāšanu ;)
tad jājautā "kas ir ģimene"? Vai tā ir vienība tikai pilsoņu atražošanai (mūsdienās, pateicoties kontracepcijai, IVF u.c. mehānismiem atražošana vairs nav tikai 'ģimeņu' prerogatīva un sekss nav prioritāri pēcnācēju iegūšanas nolūkos praktizējams) vai arī tai piemīt citas būtiskas kvalitātes un vai homoseksuālu pāri spēj realizēt šīs esenciāli 'ģimeniskās' kvalitātes?
šajā gadījumā ģimene ir plaši diskutējama tēma, jo saistās nevis ar seksu, skaitu, bet ar labumu, ko visa sabiedrība grib šim kopumam piešķirt
teiksim kādu pabalstu/nodokļu atlaidi/utt utjp - var gadīties, ka sabiedrība nekādīgi negrib atbalstīt ģimenes, var gadīties, ka šim kopumam grib piešķirt kādas mega pilnvaras
savukārt ja iet runa par geju un lezbiešu pāriem, tad šajā gadījumā jāskatās, vai vajag runāt tikai par homoseksuāļiem, vai arī poligāma ģimene var paiet zem šīm pašām funkcijām - nu ne tikai poligāma, bet arī poliandrija un jebkādi citi veidojumi
un ja tiek skaidrībā ar šo, tad der atgriezties pie cilvēka solo un noskaidrot vai nejag šīs tiesības novirzīt uz cilvēku kā tādu un atstāt ģimenes ar visu monogāmo patriarhātu kur nu viņas ir
tobiš, mana tēze, pat ja sākam diskutēt par ģimeni un viņas funkcijām, tad atduroties seksuālajās nosliecēs, metam mieru (nu nepatīk man analizēt un nedod dievs prioritizēt cilvēku seksuālo interesi) un skatamies, vai visu šo nevar atrisināt ar vienkāršām cilvēka tiesībām
teiksim mantojums - vēl joprojām likumdošanā valda patriarhāta iedibinātais puse bērniem un sievai, puse kam gribi - ja cilvēkam nav bērnu vai sievas, tad tikai pusi šis var novēlēt kam vēlas, pat ja ar radiem ir sakašķējies līdz rīkles griešanai
nākošais - apmeklējuma tiesības, šobrīd slimnīcās un cietumos apmeklēt var tikai radinieki - mana sieva, mana bērna māte teorētiski nedrīkst mani apmeklēt, jo neesam laulāti - nu vot, arī šo ir iespējams atrisināt nosakot, ka es pats ar zīmuli ierakstu pasē ar ko vēlos tikties ...
nu kaut kā tā ;)
teiksim tā, ideāls gadījums būtu, ja, sasniedzot pubertāti, ar savu pirmo un - uz visu mūžu arī vienīgo - partneri uzreiz apprecas un tad tik ne pa labi, ne pa kreisi ražo bērnus un strādā ģimenes biznisā. Bet ir diezgan skaidrs, ka šādi gadījumi ir ļoti, ļoti, ļoti mazākumā_nav jābūt homoseksuālam, lai attiecību un ģimenes nojēgums izrādītos problemātisks...
bet var jau sporta pēc pamēģināt_why not? ;)
Varbūt citiem vārdiem, bet IMHO ģimene arīdzan no valstiskā skatījuma ir ne tikai vīrs ar sievu un x bērniem, bet ar visiem opīšiem, omītēm, brāli geju un māsīcu, kurai patīk lateksā staigāt, un tas viss zvērudārzs pilda sociālo funkciju.
Un bez visām uz papīra uzrakstītajām tiesībām, šo daudzejādā ziņā līdzīgu funkciju pilda arīdzan juridiski sveši cilvēki, iz sērijas, neļauj draugam braukt dzērumā, vai aizvest cilvēku līdz dakteriem, ja kāda nelaime. | |