|
[Jul. 5th, 2010|05:27 pm] |
|
|
|
Comments: |
šī diskusija par to, vai bez Jurģa Liepnieka (izmantojot viņa vārdu plašākā nozīmē kā apzīmējumu negodīgai politikai u.tml.) būtu iespējams izdot visas šīs svarīgās grāmatas, ir jau sensen atpakaļ bijusi. mana atbilde - jā būtu iespējams. Pie normālas, caurskatāmas un jēdzīgi izstrādātas sistēmas butu iespējams finansēt jēdzigus projektus, tā, lai tie nav tikai vienpersoniska vēlme no tā/tiem cilvēka/cilvēkiem, kkas pie saviem līdzekļiem ir tikuši krimināli sodāmā veidā.
Pie Tavas domu gaitas man jājautā - vai, piem., Hitlera laikā sabuvētā arhitektūra, sarakstītā filozofija un sakomponētā mūzika - skaistā, daiļā un cēlā - nav pietiekama indulgence par viņa sastrādātajā nekrietnībām? Un cik bērnu namus Šķēlem par savu izmahinēto $ ir jāatbalsta, lai viņam taptu piedots? u.t.t., u.t.jp.?
Iespējams ir viss, taču diemžēļ neesmu redzējis, ka kas tāds notiktu. Pilis restaurē franči, pieminekļus atjauno par savu naudu jancīgs žīdiņš, klasiķu tulkošanu nodrošina asiņainie punduri, kamēr īsteni patrioti un sirdsšķīstie ļaudis sēž savos blogos, visu gāna un pakustina pakaļu tikai tik daudz, lai aizvilktos uz KKF un caur drugāniem izdabūtu sev ikgadējo bezdarbnieka pabalstu, ko par grantu lepni dēvē. Tb par spīti visām iespējamībām, viņš ir vienīgais, kas to dara. Un neviens cits nedara. Tb pašreizējā situācija ir tāda, ka ja nebūtu Liepnieka, gluži vienkārši nebūtu arī šo desmitu tulkojumu.
Runa nav par indulgenci. Bet devumu jānovērtē un noliegt būtu muļķīgi. Gluži tāpat kā medicīnā ir spiesti zobus sakožot atzīt, ka konclāģeros veiktie medicīniskie pētījumi un eksperimenti ļāva pēckara medicīnai spert milzu soļus attīstībā, ka tās līmenis jau bija nesalīdzināms ar pirmskara. Tas nav attaisnojums, bet konstatācija. Savukārt noliegt, ignorēt ideoloģisku (morāles, ētikas) motivētiem, tikai tāpēc, ka metodes šmucīgas, gan nav prātīgi.
1) koncentrācijas nometņu pienesums medicīnai neiztiek bez plašākām un šaurākām diskusijām, īpaši jau pēdējos gados, kā arī Šveices zelta sāgas u.tml.
2) Aizstaigā uz kādu grāmatveikalu Lietuvā, kur atradīsi nevis 10, 70 tulkojumus centrāliem džekiem humanitārās un sociālās zinātnēs. Un mērķauditōrija/piktspēja tur nav diži lielāka par LV...
Tikai pēdējos gados, un visai pieklusināti - tak slidena tēma.
Vo kaut kā neredzu nevienu leiti, kurš vakar būtu uzņēmies un rīt jau uz druku laistu ko no koinē uz latviešu mēli tulkotu. Par tautiešiem nemaz nerunājot - tādu nebūs vēl gadu desmitus. Tb arī šai ziņā leišu atrāviens būtu kudi lielāks (bet Hansonu pārim nāktos mācīties leišu mēli un doties uz Kauņu maizīti pelnīt ar tulkojumiem). :) | |